“Armijas mācību šķēršļu josla”, “Takeši pils pēdējais līmenis”; 14 posmu uzbrauktuve pie gājēju tilta Bauskā izpelnās asu kritiku

“Armijas apmācību šķēršļu josla”, “Takeši pils pēdējais līmenis”, “goslopu sadales zona” un “skeletonistu treniņtrase”: tā interneta vidē ar ironiju dēvē uzbrauktuvi pie gājēju tilta pār Mūsas upi Bauskā. Tās uzdevums ir padarīt tiltu pieejamu māmiņām ar bērnu ratiem, velobraucējiem un cilvēkiem ratiņkrēslos, taču interneta lietotāji apšauba, vai vizuāli nesimpātiskais vides pieejamības risinājums ar veseliem 14 posmiem praktiski pilda savu funkciju?

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma


Par Bauskas gājēju tiltu un tā pandusu interneta vidē izvērtusies plaša diskusija, kur vieni uzskata to par izdevušos, taču citi norāda uz trūkumiem, piemēram, Aigars Prūsis Twitter diskusijā par uzbrauktuvi raksta: “To jau vajadzētu iekļaut pasaules absurdāko apskates objektu listē, kas zin, Bauskas tūrisma nozare varēs iegūt milzu interesi.” Lietotājs “Ingy” ironizē, ka vides pieejamības risinājums labi piemērots parkūristu un skeiteru izklaidēm.

Serpentīns, kā to iesaukuši vietējie, reizē ar gājēju tiltu uzbūvēts 2016. gadā. Tas Bauskas pašvaldībai izmaksājis vairāk nekā 800 000 eiro. Tilts savieno Bērzkalnu ciemu vienā Mūsas upes krastā un Bauskas centru – otrā. Lai gan “Bez Tabu” uzrunātie vietējie ir priecīgi, ka padomāts par tiem, kas kāpnes nevar pievārēt, atzīst, ka savi trūkumi uzbrauktuvei tomēr ir. Kāds min tieši būves vizuālo izpildījumu, kāds ilgo ceļu, kas jāpavada, mērojot visus 14 posmus.

Vietējais jaunietis Andris, kuru pamanām velosipēdu nesot pa kāpnēm, atklāj, ka tādā veidā cenšas ietaupīt laiku. Viņš piekrīt nelielam eksperimentam, kurā uzņemam laiku, vai ātrāk nest velosipēdu rokās pa kāpnēm,vai braukt lejā pa pandusu. Atklājas, ka Andrim tiešām ir taisnība – kāpiens pa stāvajām kāpnēm paģēr mazāk laika, turklāt izpaliek neliels galvas reibonis, kas piemetas pēc nobrauktuves līkločiem.

Andris un citi vietējie ir priecīgi, ka iespējams upi šķērsot, jo citādi nāktos mest pamatīgu līkumu pa Mūsas autotiltu, kas nozīmē zaudēt līdz pat 40 minūtēm vairāk laika ceļā. Bauskas pašvaldības pārstāvis atceras, ka iepriekš šai vietā bijis vecs, nedrošs trošu tilts, kuru uzdrošinājušies šķērsot vien paši drosmīgākie. Arī šeit iespējas uzbūvēt cita veida nobrauktuvi esot bijušas ļoti ierobežotas.

Jānis Kalinka
Bauskas novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks

“Jūs redzat, no šīs puses, kāds ir krituma, teiksim tā, kāda ir augstuma starpība no tilta klātnes līdz pat augšai. Tie ir 15 metri. Un stāva nogāze, kā arī jāņem vērā, ka ir arī grava blakus un privātā zeme, kur mēs nedrīkstam savus līdzekļus ieguldīt. Vieta ļoti šaura.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Domnieks stāsta, ka pašvaldībai nācies uzrunāt privātīpašniekus, kuriem pieder zeme tilta galā, ar lūgumu to iznomāt uzbrauktuves izveidei. Tā kā pretimnākošs bijis tikai viens zemes īpašnieks, vajadzējis iztikt ar atvēlēto šauro zemes pleķīti, kur ietilpināt serpentīnu. Tāpat ar projektētājiem apsvērta ideja izveidot elektrisko pacēlāju, taču tā uzturēšana izmaksātu daudz dārgāk un, baidoties no ļaunprātīgiem bojātājiem, J. Kalinka spriež, ka pacēlāja darbības mūžs būtu īss.

Arī invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” dod priekšroku pandusam, ne pacēlājam. Tāds izbūvēts, piemēram, pie Vanšu tilta Rīgā, taču biežo tehnisko ķibeļu dēļ savus pasažierus pieviļ.

Jurģis Briedis
Invalīdu un viņu draugu apvienības “APEIRONS” vides pieejamības eksperts

“Lai cilvēks droši ratiņkrēslā vai ar rolatoru varētu pārvarēt līmeņu starpību, ir noteikts slīpums, kuru nedrīkst pārsniegt, līdz ar to šajā gadījumā pandusam jābūt ar ievērojamu garumu, jo ir jāpārvar liela līmeņu starpība. Arvien vairāk cilvēki ar kustību traucējumiem lieto elektriskos ratiņkrēslu, elektriskos pielikumus, elektriskos skūterus, kas paredzēti cilvēkiem ar kustību traucējumiem, un šāds garš panduss ir labi piemērots minētajiem palīglīdzekļiem.”

Aptuveni 50 metrus no tilta sagaida nākamais pārbaudījums – novecojušas betona kāpnes, kuras iespējams pievārēt vien kājām gājējiem, taču par tiem, kuri cēlu mēro ar bērnu ratiņiem vai ratiņkrēslu, padomāts nav. Blakus kāpnēm iemīta taciņa, kuru izmanto velobraucēji. Bauskas novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Jānis Kalinka atzīst, ka par Mūsas otra krasta labiekārtošanas nepieciešamību iedzīvotāji tiešām mēdz jautāt, taču viņš sola, ka jau tuvāko pāris gadu laikā tiks izveidota uzbrauktuve arī šajā vietā.

Apvienības “Pilsēta cilvēkam” valdes priekšsēdētājs Kārlis Krēķis cer, ka izbūvējot uzbrauktuvi Mūsas otrā krastā, pašvaldība ņems piemēru no labākajiem vides risinājumiem pasaulē, kas ne tikai labi pilda savu funkciju praktiski, bet arī ir acij tīkami.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Kārlis Krēķis
“Pilsēta cilvēkam” valdes priekšsēdētājs

“Nu, jā, izskatās katastrofiski, mūsuprāt. Protams, cilvēki, kas tur dzīvo, viņiem ir ērtāk, kas ir ļoti jauki, bet vai mums ir jāsamierinās ar to pašu vienkāršāko, primitīvāko, vai mums ir jātiecas “uz labāk kaut kas nekā nekas”? Tas ir tas jautājums, ko gribam uzdot sev un visiem pārējiem.”

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm