Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
“Bērni mīļojas ar domu, ka dzīvo pēdējo dienu!” Kā pareizāk informēt bērnus par notiekošo Ukrainā?
Šā brīža notiekošais pasaulē arī izglītības iestādēs ir visai liels izaicinājums, meklējot pareizo pieeju komunikācijai ar gados jaunākiem. Ņemot vērā bērnu dažādos vecuma posmus, vecākiem šajā jautājumā domas dalās. Kādā no Rīgas bērnudārziem vadība brīdinājumu par draudīgo kara stāvokli izplatījusi ar skaļu paziņojumu, tāpēc vecāki ir satraukti par to, kā informācija ietekmēs bērna psihi.
Mūsu bērnudārzā informēja, kā tas ir darāms, bet man jau šķiet, ka tas viss sākas ģimenē. Uzskatu, ka vecākiem ir labāk runāt par to, jo tie zina vislabāk savus bērnus.
Šodien bērnudārzā Vecmīlgrāvī manam bērnam pa skaļruni visā bērnu dārzā vadītāja paziņoja par kara draudiem un to, ka, iespējams, būs karš. Tagad atbraucu pakaļ bērnam uz bērnudārzu, bērns ir absolūti nekāds, ne savā ādā, sabijies. Bērns stāstīja, ka viņi ir apskāvušies, mīļojušies ar domu, ka dzīvo pēdējo dienu. Kaut kas šausmīgs, man tas ir nepieņemami.
Rīgas domes pārstāvji ir informēti par konkrēto gadījumu pirmsskolas izglītības iestādē. Lai arī Izglītības departamentā šāda pretenzija par neprofesionālu pedagogu darbu nonāk pirmo reizi, visiem mācību spēkiem instruktāžas ir dotas!
Satraukumu radīja vienai skolotājai viņas personīgā pieredze, protams, bērniem to redzot, arī sākās trauksme. Šādos mirkļos tieši bērni vēlas atbalstu no pieaugušajiem.
Būtiski, lai pirmsskolas vecuma bērniem sniegtās atbildes uz interesējošiem jautājumiem ir īsas un kodolīgas. Komunicējot ar bērniem, pedagogiem kopīgiem spēkiem ir jāiztiek bez emocionalitātes.
Mācību spēkiem ir svarīgi pašiem būt iekšēji mierīgiem, jo mazi bērni ļoti labi uztver, kā neverbāli jūtas pedagogs, kā ar viņu komunicē un cik liels ir satraukums. Jāpavēro, kā bērns jūtas, kādu informāciju ir saņēmis.
Divu bērnu mamma Nika savu nostāju, aicinot ierobežot brutāla satura publicēšanu, jau paudusi savā “Instagram” profilā! Nika piefiksē, ka arī viņas bērniem zemapziņā rodas pastiprināta interese par nemieriem kaimiņvalstīs.
Mēs pastāstām par aktualitātēm, informējam, ka karš notiek starp vienu un otru valsti, uzsverot, ka esam drošībā. Savukārt esmu dzirdējusi citas pieejas, kad vecāki bērniem skaidro, ka neesam drošos apstākļos. Es negribētu, lai mans trīsgadnieks šobrīd izjustu trauksmi un domātu par to, ka drīz būs karš. Pamanu, ka bērni sākuši zīmēt tankus, viņi tādā veidā izspēlē kara situācijas. Mums ir jādraudzējas un propaganda jāpagriež uz to, ka ir jābūt mieram.
Šajā brīdī vecāki aicināti savas atvases nepārslogot ar lielu informācijas daudzumu, neradot lieku trauksmi!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
