“Kopā vienojamies, ka ir jāvar!” Ilggadējā parasportistu trenere Maija Ukstiņa pirms "Trīs zvaigžņu balvas" tiekas ar “Bez Tabu”

13. janvārī 19:10

“Trīs zvaigžņu balvu” par mūža ieguldījumu sportā saņems ilggadējā vieglatlētikas un pielāgotā sporta trenere Maija Ukstiņa. Viņa pirms apbalvošanas ceremonijas atklāj, ka netiecas pēc publicitātes, “slavas dziesmām” un personīgajiem apbalvojumiem. Svarīgāk par visu viņai ir audzēkņu sportiskie sasniegumi un apliecinājums, ka viņi paši, spītējot veselības problēmām, spēj pārkāpt šķietamām spēju robežām.

Maija Ukstiņa dzimusi Jelgavā 1941. gada 27. maijā. Viņas darba pieredze sporta skolotājas un treneres amatā ilgst aptuveni pusgadsimtu. Treneres jeb fiziskās audzināšanas un sporta pasniedzējas darba gaitas sporta skolā viņa sāka jau 1973. gadā – tūlīt pēc studijām Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, kad tika nodibināts Jelgavas rehabilitācijas un pielāgotā sporta klubs “Cerība”, Ukstiņa piekrita nodarboties ar parasportistu trenēšanu. Parasportistus speciāliste sāka trenēt 1995. gadā.

Maija Ukstiņa
ilggadējā vieglatlētikas un pielāgotā sporta trenere

Piemēram, kad esam paraolimpiskajās spēlēs, arī tur man publicitāte nav vajadzīga. Svarīgi ir tas, kā sokas manam bērnam jeb sportistam. Pēc tam varam samīļoties un viss – braucam mājās!

Maija Ukstiņa ir pieticīga, arī uzzinot, ka viņai piešķirs “Trīs zvaigžņu balvu” par mūža ieguldījumu sportā. Tomēr sporta saime neļaus samelot – Ukstiņa sportistu trenēšanā ieguldījusi dvēseli un smagu darbu. Viņai ir pieci bērni, vairāki mazbērni un mazmazbērni, bet arī audzēkņus sauc par bērniem.

Maija Ukstiņa
ilggadējā vieglatlētikas un pielāgotā sporta trenere

Tā tas ir pieņemts. Tik ļoti esmu saaugusi ar viņiem! Esmu vadījusi audzēkņu kāzas, piedalījusies viņu bērnu kristībās. Kad man ir dzimšanas diena, viņi saskrien pagalmā kopā ar ģimenēm. Nevaru viņus atdalīt no savas ģimenes.

Ukstiņa nenoliedz, ka darbs ar parasportistiem sākotnēji bija ļoti grūts.

Maija Ukstiņa
ilggadējā vieglatlētikas un pielāgotā sporta trenere

Padomju Savienībā uzskatīja, ka nav cilvēku ar invaliditāti, jo viņus neredzēja – viņi sēdēja mājās. Bet te pēkšņi [90. gados] ieeju tādā publikā, kura mani šokē! Kamēr viņi nesāk darīt, uzsver, ka nevar. Saka, ka neizdosies. Mēs kopā pārvaram nevarēšanas posmu, vienojamies, ka ir jāvar. Es saku: “Tu varēsi, tev ir jāvar! Citādi nesanāks!” Piemēram, bija audzēknis Ruslans, viens no smagākajiem gadījumiem. Šodien viņš ir pateicīgs, ka ar regulārām aktivitātēm spēj izdarīt daudzas kustības. Tik smagā gadījumā viņš ir apprecējies, viņam ir dēliņš, viņš ir izmācījies par auto mehāniķi. To izdarījis cilvēks, kurš knapi runā un kuram ir milzu kustību traucējumi! Kā par to jūtos es? Septītajās debesīs!

Šādu piemēru, cilvēku, kuriem Ukstiņa palīdzējusi pārkāpt šķietamām spēju robežām ir daudz. Ar savu nenogurstošo enerģiju un zināšanām gan sportā, gan cilvēka fizioloģijā uz pasaules un Eiropas augstākajiem pjedestāliem viņa ir uzcēlusi augstu sasniegumu paravieglatlētus, kā Edgars Bergs, Ingrīda Priede, Maija Emulova-Kirica, Aivars Sidorovs, Ivita Strode un Dmitrijs Silovs. Vairāk nekā 20 gadus Ukstiņa ir trenere paraolimpietim Edgaram Bergam, kurš no Riodeženeiro paraolimpiskajām spēlēm Latvijai pārveda bronzas medaļu lodes grūšanā, bet no Pekinas un Atēnām – sudraba medaļas. Tokijas paraolimpiskajās spēlēs Bergs ieguva piekto vietu, taču gadu gaitā guvis visa kaluma godalgas pasaules un Eiropas čempionātos.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Edgars Bergs
paraolimpietis

Viņa savu darbu dara no vislabākās sirdsapziņas. Pat brīvajā laikā domā par sportu un treniņiem. Sevi visu velta sportam un konkrētajam audzēknim. Otru tādu cilvēku neesmu redzējis un, domājams, neredzēšu! Tāda ir Maija. Visa ir sportā. 81 gada vecumā joprojām nevar mierīgi nosēdēt. Viņa gribētu skriet un lekt! Unikāls cilvēks!

Maija uzsver, ka sadarbībā ar audzēkņiem respektē viņu veselības stāvokli. Primāri ir to uzlabot, nevis sabeigt sportisko mērķu vārdā. Ja veselība ļauj, kopā var tiekties pēc sportiskajiem sasniegumiem. Ukstiņa visiem Latvijas sportistiem iesaka koncentrēties uz sasniegumiem un uzvarām, nevis priecāties par skaistiem zaudējumiem.

Maija Ukstiņa
ilggadējā vieglatlētikas un pielāgotā sporta trenere

Skaists zaudējums man neko neizsaka. Dzirdu attaisnojumus par to, ka nebija īstā diena, ka nebija šā vai tā. Varbūt vējš ne no tās puses pūta. Beidziet! Sportists tā nedrīkst domāt. Sportistam ir jāgatavojas sacensībām, jāstartē, jāatdod maksimums un jādodas prom no stadiona. Ja skan himna, – izcili! Ja neskan, tātad jātrenējas vairāk!

Sasniegumi sportā ir atkarīgi nevis no trenera, bet gan sportista, pārliecināta ir Ukstiņa. Līdz ar to viņa uzskata, ka “Trīs zvaigžņu balvu” nopelnījuši arī audzēkņi.

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš gatavs iedziļināties un risināt smagas situācijas un noziegumus. Ļoti rūpīgi iepazīstas un izvērtē pieejamo informāciju.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm