Olu fermentēšana‑ jaunā Lieldienu tradīcija?

Latvijā ar olu fermentēšanu šobrīd aizraujas vien retais, taču austrumu valstīs šī ir sena jo sena tradīcija.

Atsevišķos veikalos mūsu valstī iespējamas iegādāties fermentētas paipalu olas. Liela daļa Bez Tabu uzrunāto iedzīvotāju par olu fermentēšanu neko nav dzirdējuši, tomēr labprāt piekrīt pagaršot šādu produktu.

Žurnālists Oļegs Visockis atklāj, ka, veidojot sižetus no Olimpiskajām spēlēm Pekinā, izdevies nobaudīt ķīniešu fermentētās olas. “Tās es otrreiz… es pat atvedu uz Latviju, bet tā arī neatvēru. Mēģināju iedot kādam pagaršot, bet neviens negribēja, Es tikai tāds riskētājs,” stāsta Oļegs Visockis.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Titulētākais Latvijas pavārs Dinārs Zvidriņš iepriekš olas nav fermentējis. Latvijas restorānos pieprasījums pēc tām neesot. To pagatavošana gan ir salīdzinoši vienkārša, kaut arī laikietilpīga.

Novārītas olas atdzesē, noloba čaumalu un ievieto izvēlētā šķīdumā.

Dinārs Zvidriņš
Pavārs

Fermentēšanai vajag ilgāk nekā pāris dienas, nepieciešamas nedēļas, mēneši. Tam izmanto pastu, kuru iegūstu no tējas novārījuma, sodas, jūras sāls, kā arī ozola pelniem.

Pavārs vienas olas marinēšanai izmanto balzamiko, otras- soju. Abos šķidumos olas ievieto nomizotas. Sarkano kāpostu sulā, kurai pievienots etiķis, sāls, ievieto olu, kurai čaumalu ieplaisā.

Izmantojot marinētas olas, Dinārs pagatavo uzkodu no produktiem, kas ikvienam latvietim mājās pieejami- lasis, fermentēti dārzeņi, marinēti sparģeļi, gurķi zaļumu eļļā, mārrutku krems un estragona majonēze. Skaties sižetu un iedvesmojies no pavāra.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Uztura speciālists stāsta, ka olu fermentēšanas aizsākumi meklējami Ķīnā, kur šādā veidā produktu izdevies saglābāt sezonām un pat desmitgadēm ilgi. Fermentētu produktu, kā, piemēram, skābētu kāpostu un skābētu gurķu, lietošana uzturā pozitīvi ietekmē ikkatra mikrobiomu.

Ansis Zauers
Uztura speciālists, mikrobioma pētnieks

Mūsu baktērijām garšo visas krāsas no augiem un dārzeņiem. Iesaku dažādot šķīvi, lai tur krāsas būtu kā varavīksnei. Cilvēka zarnu traktā dzīvo no viena līdz trīs kilogramiem dzīvības. Tā nav mūsu pašu dzīvība. Tas ir zarnu mikrobioms, baktēriju kopums, kas tur dzīvo. Varam tās saukt par labajām baktērijām. Kad uzņemam konkrēto produktu, uzņemam arī citas dzīvās baktērijas. Tās var palīdzēt ar gremošanas trakta darbību.

Speciālists iesaka uzturā iekļaut fermentētus produktus.

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš labi orientējas ceļu satiksmes lietās, apdrošināšanas strīdu un dažādu konfliktu risināšanā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm