“Cilvēki “nošokējas” un ātri saspiež “patīk”.” Karalienes Elizabetes II nāve kļūst arī par dezinformācijas paraugstundu

8.septembris pasaules vēsturē būs zināms kā diena, kad aizsaulē devās karaliene Elizabete II. Šajā pašā dienā pasaule arī piedzīvoja vēl vienu dezinformācijas paraugstundu. Vēl krietni pirms oficiāliem paziņojumiem no Bakingemas pils, sociālajos tīklos, izmantojot pat it kā gigantiskās britu raidsabiedrības “BBC” vārdu, jau steidza ziņot par monarhijas pirmās personas nāvi.

Pievēršoties konkrēti “Twitter”, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docente, sociālo mediju pētniece Līva Kalnača uzreiz akcentē sociālā tīkla funkciju, kā pārliecināties, vai konkrētais profils patiešām pieder “BBC”. Pie apstiprinātajiem profiliem “Twitter” izvieto ķeksi, kas apliecina tā piederību konkrētajam medijam, publiskai personai, uzņēmumam, politiķim un tamlīdzīgi. Savukārt, ja redzam, ka tam pašam “BBC” šāda ķekša pie profila nosaukuma nav, tas jau esot jāuztver kā sarkanais karodziņš, proti, ka ar šo profilu ne viss ir kārtībā, tas var būt neuzticams, maldīgs, viltus.

Nākamais solis – informācijas pārbaudīšana. Pamanot sensacionālu ziņu, sociālo mediju pētniece uzsver, ka ir nepieciešams pārliecināties, vai arī citviet attiecīgajā laikā publicēta identiska pamatinformācija.

Tad seko arī profila lietotājvārda pārbaude. “Parasti šie te konti ir precīzi nosaukti. Vai nu tas ir “BBC News”, vai, piemēram, “The Queen”. Parasti šie oficiālie konti ir īsi, konkrēti, ar savu šo te misiju,” piebilst Kalnača.

Tikmēr pieredzes bagātais TV3 Ziņu moderators Arnis Krauze iesaka pievērst uzmanību ziņu virsrakstiem. “Jo tie ir skaļāki, dzeltenāki un sensacionālāki, jo lielāka varbūtība, ka tur kaut kas nav kārtībā.” Krauze arī norāda, ka informācijas pārbagātības laikmetā svarīgi ir katram izveidot uzticamu avotu sarakstu.

Pat ja sociālo tīklu lietotājs neapmeklē viltus vai dezinformējošos profilus un portālus, nemaz nav jābrīnas, ka tādi parādās arī visapzinīgāko lietotāju laika joslās.

Līva Kalnača
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docente, sociālo mediju pētniece

Sociālajiem tīkliem ir algoritmi. Ja runājam par karalienes gadījumu, tad, piemēram, jums interesē karaliskās aprindas, jums patīk skatīties, kā Keita ir saģērbusies, kas ir princim Čārlzam bijis pusdienās… Un pats šis te “Twitter”, “Facebook” algoritms ir izsecinājis, ka jums ir aktuāla šī te informācija par karalisko ģimeni. Attiecīgi, kad šie te viltus profili parasti izplata šīs te sensacionālās viltus ziņas, tad tās ļoti straujā laikā iegūst popularitāti – cilvēki “nošokējas” un ātri, ātri saspiež “patīk”, tad šis ieraksts principā uzlec augšā savā popularitātē un nokļūst arī visu pārējo cilvēku laika līnijās.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Un šādos gadījumos svarīga loma ir pašiem lasītājiem, noziņojot sociālo tīklu uzraugiem par viltus ziņām vai dezinformējošu saturu. Lai arī pret sociālajos tīklos publicēto informāciju jāizturas kritiski, tas nenozīmējot, ka obligāti nepieciešams pārbaudīt katru burtu.

Žurnālists
Medijos pavadīti vairāk nekā 14 gadi. Uzskata, ka katrs stāsts un problēma ir iespēja sabiedrībai atgādināt par dažādām dzīves situācijām, kas var skart jebkuru no mums. Strādājot, rod iespēju ne tikai risināt problēmas, bet arī pamācīt citus labākai ikdienai.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm