Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
“Dzīvojam atkritumos, bet neesam atkritumi!” Džakartā tūkstošiem cilvēku izdzīvo pie milzu izgāztuves un pārtiek no drazas
Indonēzijas galvaspilsētā Džakartā ir viena no lielākajām izgāztuvēm Āzijā un pasaulē. Tā izpletusies 200 futbola laukumu izmērā un turpina augt. Milzu drazas kalns ir simbols Džakartas vides problēmām. Šajā Āzijas megapolē neviens nelauza galvu par atkritumu šķirošanu, tā vietā tonnām atkritumu ik dienu izgāž izgāztuvē, kas trūd un vēl vairāk piesārņo jau tā pasaulē vispiesārņotāko gaisu, kas ir tieši Džakartā. Paplašinot drazas kalnu, gadu gaitā iznīcinātas lielas rīsu lauku platības un iedzīvotāju īpašumi. “Bez Tabu” viesojās kalna pakājē esošajā apkaimē, kurā briesmīgos apstākļos dzīvo tūkstošiem iedzīvotāju.
Izgāztuves pakājē dzīvo vairāki tūkstoši iedzīvotāju, tostarp ģimenes ar bērniem. Visi mitinās graustos, briesmīgos, antisanitāros apstākļos. Te valda nabadzība, daudzām ģimenēm pat nav naudas bērnu skološanai. “Gribu, lai mani bērni tiktu cienīti, lai viņi izraujas no šejienes, iegūst labu izglītību. Gribu, lai kopumā viņiem ir labāka dzīve!” tā “Bez Tabu” sacīja divu bērnu māte Susī.
Lai gan atkritumu kalns līdzās mājām gandē iedzīvotāju veselību, vietējo izdzīvošana ir atkarīga no šīs izgāztuves. Spītējot nogruvumu riskam un izvairoties no ekskavatoru kausiem, ļoti daudzi apkaimes iedzīvotāji katru dienu rāpjas atkritumu kalnā, meklējot pārtikas pārpalikumus, sadzīvē noderīgas lietas. Tāpat vāc plastmasu, ko par nelielu atlīdzību nodod tās pārstrādātājiem. Tādējādi tieši apkaimes iedzīvotāji ir teju vienīgie, kuri šķiro atkritumus Džakartā. Kāpt drazas kalnā un vākt atkritumus var tikai ar pilsētas vadības izsniegtu atļauju.
“Bez Tabu” satikās ar Rīzu Boenardu, kura uzaugusi šajā apkaimē. Nu viņa ir Indonēzijā zināma vides un sabiedriskā aktīviste.
Izgāztuve te ir jau sen, bet agrāk tā bija krietni mazāka. Agrāk te bija rīsu lauki. Bērnībā dzīvoju tur, kur tagad ir atkritumi. Tur bija manas mājas. Tagad to vairs nav. Patērētājsabiedrība un atkritumi kļūst par lielu ļaunumu.
Valsts un pilsētas vadība, kā arī atkritumu izgāztuves apsaimniekotāji neciena trūcīgos apkaimes iedzīvotājus, sacīja Rīza. Tā vietā, lai domātu par vides saudzēšanu un poligona augšanas piebremzēšanu, to strauji paplašina. Paplašināšanas vajadzībām gadu gaitā no zemes virsmas nošķūrēti daudzi iedzīvotāju mājokļi, norādīja aktīviste.
Rīzai izdevies izrauties no šīs apkaimes, iegūt labu izglītību un sakārtot savu dzīvi, bet viņa šeit regulāri atgriežas, teju katru nedēļas nogali tiekoties ar vietējiem bērniem. Atkritumu princese, kā viņu pazīst Indonēzijā un citviet pasaulē, īpašās nodarbībās māca bērniem angļu valodu, stāsta par nepieciešamību saudzēt vidi, iesaista interesentus dažādās pamācošās aktivitātēs un kopumā motivē tiekties pēc labākas nākotnes. Dienā, kad apkaimē viesojās “Bez Tabu”, Rīza bērniem ar uzskatāmiem piemēriem stāstīja, kā atkritumiem dot otro dzīvību.
Sestdienās ir laiskākas nodarbes. Spēlējam UNO, skatāmies televīziju, gatavojam. Svētdienās mācāmies angļu valodu, boksējamies, nodarbojamies ar mākslu. Es saku bērniem – ja esat šeit dzimuši, tas nenozīmē, ka būsiet nabadzīgi visu dzīvi. Šo domu izplatu kā motivāciju, lai viņi nonāktu labākā vietā. Saku viņiem, ka nedzīvosiet šeit vienmēr. Tik daudz cilvēku mūs apciemo, mācām viņiem angļu valodu un citas prasmes. Cilvēki, kuri te viesojas, motivē. Ierodas aktieri, skolotāji, žurnālisti. Visi kaut ko parāda un iemāca. Piemēram, mācām, kā fotografēt. Kāpēc viņi nevarētu kļūt par žurnālistiem vai fotogrāfiem? Tā ir viņiem nepieciešamā motivācija. Es uzaugu šeit, tāpat kā šie bērni. Mani skolā pazemoja, jo drēbes smakoja pēc atkritumiem. Es sev sacīju – šodien viņi var ņirgāties, saukt par smirdošu, var smieties par to, ka dzīvoju atkritumos, bet tā ir tikai šodien! Es sev sacīju – Rīza, nākotnē tu būsi kaut kas, turpini mācīties!
Rīza stāstīja, ka viņas degsmi iedvesmot bērnus apslāpēja pilsētas vadība, kas salīdzinoši nesen nojauca bērnu un jauniešu centru, zaļu, sakoptu oāzi šajā atkritumi valstībā. Tas arī tika darīts izgāztuves paplašināšanai. Pēc šī barbarisma, kā to sauc jaunā sieviete, viņa ieslīga dziļā depresijā, bet pēc laika atguva spēkus. Nu pagaidu tikšanās vieta ar bērniem iekārtota citā ēkā, tiesa, daudz netīrākā vietā. Rīza, piesaistot finansējumu, plāno vai nu uzpost šīs telpas un vidi apkārt, vai meklēt citas.
Pilsētas vadība neredz mūs kā spēcīgu komūnu. Ja grib izplest [atkritumu kalnu], jāatrod tam cita vieta, kur nav cilvēku. Tiek iznīcināta mūsu komūna, mēs zaudējam lielo ģimeni! Mēs zaudējām mūsu vietu bērniem. Šī vieta, ko apciemojat, nav īstā. Šī ir pagaidu vieta. Nojaucot visu, viņi samaksāja kompensāciju, bet par to nevar iekārtot jaunu centru. Lai gan dzīvojam atkritumos, mēs neesam atkritumi!
Vairāk uzzini, noskatoties sižetu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
