tv3.lv

Jau pirms 100 gadiem aicināja valkāt maskas un nesarokoties

Spāņu gripa visā pasaulē plosījās no 1918. līdz 1920. gadam. Savu nosaukumu tā ieguvusi savādā ceļā. Spānija Pirmajā pasaules karā ieņēma neitrālu pozīciju, tādēļ tās medijiem ļāva ziņot vairāk nekā karā ierauto valstu žurnālistiem.

2020. gada 26. novembrī 16:15

Līdz ar to spāņu laikraksti vieni no pirmajiem ziņoja par jaunas infekcijas izplatīšanos, taču vienu no pirmajiem saslimšanas gadījumiem reģistrēja ASV.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pandēmijai pieņemoties spēkā, tika pieņemti aizvien striktāki noteikumi. Tika atcelti kultūras pasākumi, ierobežoja pulcēšanos, daudzviet tika slēgtas arī skolas. Tāpat pakāpeniski sabiedrības locekļi tika aicināti izmantot arī sejas maksas. Vēsture liecībās redzams, ka jau pirms vairāk nekā 100 gadiem maskas lietoja gan mediķi, gan likumsargi, kā arī citu profesiju pārstāvji.

Sniedze Laivacuma
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas infektoloģe

Visā pasaulē saslima apmēram 500 miljoni pasaules iedzīvotāju. Tā bija trešdaļa pasaules iedzīvotāju. Pamatojoties uz dažādiem datiem, mirušo skaits sasniedza 17-20 miljonus, bet citur minēts, ka pat 50 miljoniem cilvēku šis bija nāves iemesls. Toreiz slimoja gados jauni cilvēki, kas ir līdzīgi ar Covid-19. Jauniem cilvēkiem ir stipra imunitāte, kā rezultātā attīstās “citokīnu vētra”, kas dod smagu slimības gaitu. Imunitāte ir tik aktīva, ka vienlaicīgi bojā arī pati savu organismu.

Latvijas vēstures institūta vēsturniece Inna Gīle pēta materiālus par tā saucamās spāņu gripas nonākšanu Latvijā un tās apmēriem. Par nožēlu jāatzīst, ka daudzi dokumenti nav saglabājušies un, iespējams, saslimšana pat nav dokumentēta, jo pandēmijas uzplaiksnījums pārklājas ar Brīvības cīņu laiku, kad uzmanība tika pievērsta citām lietām. Tāpat šajā laikā vairākkārt mainījās valdošās varas.

Pastāv uzskats, ka spāņu gripu Latvijā ievazāja dzimtenē atgriezušies bēgļi, kā arī karagūstekņi. Līdz šim pirmais zināmais gadījums presē minēts Talsos.

Inna Gīle
Latvijas Vēstures institūta pētniece

Norādīts, ka ar šo gripu slimojuši gan karagūstekņi, gan karavīri, gan arī civiliedzīvotāji. Nav skaidrs, kurš pirmais ar to saslima. Pastāv versija, ka gripa Latvijā “ienākusi” caur Liepājas ostu, taču tā ļoti smagi izpaužas Rīgā un Vidzemē. 1919. gada pirmā puse sakrīt ar laiku, kad Rīga nonāk padomju spēku zonā. Šis laiks ir traģiskākais Rīgai, jo uzliesmo četras infekciju slimības- izsitumu tīfs, dizentērija, holera un bakas. Ar gripu 1919. gadā Rīgā pat neslimoja tik daudz, cik ar izsitumu tīfu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Jau tolaik arī Latvijā slēgtas atsevišķas skolas, tāpat apturēta arī kultūras dzīve. Laikrakstos esot lasāms aicinājums neskūpstīties ar tādiem, kuriem ir iesnas un klepus. Tāpat esot jāizvairās no sarokošanās. No spāņu gripas, visticamāk, miris dzejnieks Fricis Bārda, mākslinieks Jāzeps Grosvalds un daudzi citi.

Kaut uzskata, ka gripa Latvijā nonākusi caur Liepājas ostu, tam neesot pierādījumu. Šajā Kurzemes pilsētā gripas pacientu skaita pieaugums vērojams tikai 1919. gadā.

Sniedze Laivacuma
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas infektoloģe

Jebkurai lipīgai infekcijas slimībai ideāli izplatīšanās apstākļi ir tad, ja ir daudzi cilvēki, kuri uzturas kopā. Ja skatāmies uz karavīriem, tad tur bija ideāli apstākļi spāņu gripas izplatībai. Gripas vīruss visu laiku kļūst citādāks, bet problēma ir tad, kad mainība ir ļoti strauja un nozīmīga. Tad parasti attīstās pandēmijas un epidēmijas.

Šobrīd ir maz ticams, ka pasaulē jau atkal varētu izplatīties identisks vīruss, kāds “plosījās” pirms vairāk nekā 100 gadiem.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm