Kur un kā utilizēt tekstilu? Auduma šķirošanai aicina pieiet atbildīgāk

2022. gada 29. novembrī 19:30

No 2025. gada Eiropas Savienības dalībvalstīs dalītā tekstilizstrādājumu savākšanas sistēma būšot obligāta. Tomēr Latvija, ņemot vērā iedzīvotāju lielo interesi, paudusi apņemšanos šādu sistēmu ieviest jau no 2023. gada. Lai gan tekstilmateriālu pirmsākumi meklējami senatnē krietni pirms mūsu civilizācijas pastāvēšanas, to šķirošanā vēl aizvien daudz šķēpu jālauž, jo, lai gan tekstila konteineros drīkst mest apavus un apģērbu, netīri materiāli un audumu atgriezumi konteineros nedrīkst nonākt. “Ko tad, lai dara ar tekstila atgriezumiem?”, raidījumam “Bez Tabu” raksta aizrautīga šuvēja un skatītāja, kurai gadu gaitā sakrājušies tik daudz tekstila atgriezumi, ka viņa tiem mēģina rast lietojumu.

Ciku caku, šujam lellei jaku – vizuļotu, kruzuļotu – kur, lai utilizējam to?

Tekstila nozare kopumā pasaulē veido aptuveni 2% pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP) un vēl lielāku IKP daļu pasaules vadošajiem tekstilizstrādājumu un apģērbu ražotājiem un eksportētājiem. Savukārt Latvijā šīs nozares ietekme spēcīgi atspoguļojas skaitļos. Piemēram, pie mums vairāk nekā piektā daļa iedzīvotāju apģērbu un apavus iegādājas biežāk nekā reizi mēnesī (tātad aptuveni 450 000, kas ilustratīvi nozīmē, ka gandrīz tik, cik iedzīvotāju dzīvo mūsu kaimiņvalsts galvaspilsētā – Tallinā – tik daudzi iegādājas apģērbos vismaz 1 reizi mēnesī). Turklāt teju katrs ceturtais to dara spontāni. Ko tad nedrīkst mest tekstila konteineros, kuros tik bieži nonāk daudzie no mūsu atkritumiem?

Eksperti skaidro, ka nedrīkst mest auduma atgriezumus vai izstrādājumus, kuru šķiedras ir bojātas; netīrus izstrādājumus, kas izmantoti tīrīšanas darbos; izstrādājumus, kas bijuši saskarsmē ar ķīmiskajām vielām (piemēram, autoservisu darbos, būvniecībā); slapjus, sapelējušus tekstila izstrādājumus. Uz jaunajiem šķirošanas konteineriem gan ir šādas norādes, tomēr pietiekami skaidru uzrakstu neesot, un tas arī cilvēkos raisa nepamatotu vēlmi tajos samest visu, kas saplēsts, netīrs, nelietojams un kam patiešām ir vieta tikai atkritumu poligonā. Bet vai to maz ievērojuši daudzi?

Turklāt, ko tad iesākt ar tekstila materiāliem, kas atzīti par nederīgiem? Eksperti zina stāstīt, ka Eiropā šobrīd vēl tikai meklēti risinājumi, kā efektīvāk pārstrādāt tekstilmateriālus, tomēr lielākā daļa no tekstila atkritumiem Latvijā pēc pārstrādes tiek nodota labdarībai.

Uzņēmuma “Clean R” atkritumu apsaimniekošanas departamenta direktors Valerijs Stankevičs stāsta, ka būtiski ikvienam izvērtēt cilvēku liekos iepirkšanās paradumus.”Auduma atgriezumus un pārpalikumus var nodot labdarībai, otrreizējai pārstrādei “H&M”, “Otrā Elpa” vai citu zīmolu veikalos, tikai kā pēdējo opciju apsvērt atgriezumu izmešanu sadzīves konteineros”.

Jaka miedz ar aci, soma smaida

Tekstilizstrādājumu, apģērbu, kā arī ādas izstrādājumu nozares ir visvecākā rūpniecības jomas Latvijā. Lai gan šobrīd Latvijā vairs nav daudz lielražotāju šajā jomā, tekstilatgriezumi viegli izmantojami rokdarbos, modē un mākslā. Turklāt netrūkst modes zīmolu, kas piedāvā dažādus radošus un ekoloģiski noderīgus risinājumus. Piemēram, salona “Cinnamon Concept” īpašniece Antra Hanna Elerta, kurai ir vairāku gadu desmitu pieredze modes mākslas jomā — savā zīmola konceptā iekļāvusi ar rokām rūpīgi darinātas ādas somiņas, kas veidotas no ādas atgriezumiem. “It īpaši lielražotājiem būtiski pārdomāt tekstilašķiedru un atgriezumu pārstrādes procesu,” uzskata Antra Hanna.

Antras Hannas Elertes teikto papildina tekstila pētniece Dace Akule, kura skaidro, ka šī problēma esot aktuāla arī šuvēju, modes mākslinieku, bet jo īpaši lielražotāju vidū. Pasaulē 87% no visiem tekstilizstrādājumiem nonāk atkritumu poligonos, kur tie tiek aprakti vai sadedzināti, jo netiek pienācīgi apsaimniekoti, it īpaši tas attiecas uz lielražotājiem. Akule stāsta, ka radošu izmantojumu var atrast daudziem audumu atgriezumiem.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Abām modes ekspertēm piekrīt arī māksliniece Sabīne Vīksne Krivenceva, kura zīmolu “SPIID” radījusi, domājot par to, kā no citu mākslinieku neizmantotajiem atgriezumiem darināt radošus priekšmetus. Proti, no tekstilatgriezumiem Sabīne radījusi dažādas brošas un auskarus, atstarojošo apģērbu un aksesuāru kolekcijas. Viņa arī organizē dažādas meistarklases bērniem un pieaugušajiem un stāsta, ka to vērts izmēģināt ikvienam. Nemaz tik sarežģīti tas neesot.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm