tv3.lv

Reabilitējam rasolu! Ēdiena kultūras pētniece gatavo rasolu pēc simt gadu senas receptes

2021. gada 23. decembrī 21:00

Astra Spalvēna ir ēdiena kultūras pētniece, ar uzsvaru uz ēdiena kultūru. Ēdiena pētīšanu viņa atstāj uztura zinātniekiem un pārtikas tehnologiem.

Viesojoties “Bez Tabu” rubrikā “Ziemassvētku garša” ēdiena kultūras pētniece gatavo neatņemamu svētku sastāvdaļu – rasolu.

Astra Spalvēna
ēdiena kultūras pētniece

Katram ir sava rasola recepte, un tas ir ļoti labi, jo ēdiens ir mūsu identitātes daļa. Ēdiens veido mūs, ēdiens ir ģimenes un dzimtas vērtība. Tāpēc katrai ģimenei ir jābūt savām dzimtas receptēm.

Astras gatavotam rasolam ir vēsturisks pamatojums. Tā recepti viņa atradusi 1921. gadā izdotā pavārgrāmatā, tātad rasols top pēc simt gadu senas receptes. Tiesa, dažas sastāvdaļas Astra neliek, jo tās vienkārši neiet viņai pie sirds, tādējādi top Astras ģimenes garšu sajūtām pielāgots rasols.

Simt gadu sena, Latvijā piefiksētā rasola pagatavošanai vajadzēs – kartupeļus, olas, sīpolus, sālītus gurķus, cepeša gaļu, bietes, sīpolu, sālītu siļķi, ābolu un nēģus. Bet visu kopā sajauc ar skābā krējuma mērci, ko gatavo, krējumam pievienojot baltvīna etiķi, sinepes un kaperus. Starp citu, kaperus Latvijā zina jau krietni senāk nekā pirms simt gadiem.

Klausies un brīnies, kur tas viss bijis atrodams jau pirms simt un vairāk gadiem. Bet Astra, ēdiena kultūru pētot, nonākusi pie vēl virknes atklājumu, kas skar tieši rasolu. Piemēram, kartupeļi rasolā nav pati senākā sastāvdaļa, jo tie rasola receptēs parādās 19. gadsimtā, līdz ar laiku, kad tie ienāk latvieša virtuvē. Izrādās, – viena no senākajām rasola sastāvdaļām ir ābols. Pirmā piefiksētā rasola recepte nāk no 17. gadsimta Kurzemes, un tajā bija ābols, siļķe, rutki, ko sajauca ar eļļu un etiķi. Baudīja noturētu divas trīs dienas.

Ēdiena kultūras pētniece nopietni ķērusies pie rasola reabilitēšanas, jo velti mēs domājam, ka tas ir padomju laikos radies ēdiens, bet patiesībā tas ir ļoti sens ēdiens. Padomju laikos tas piedzīvojis proletāriskas transformācijas un no aristokrātu sarežģīta ēdiena, kurā bija omārs un irbes, kļuva par vienkāršāku ēdienu. Tas notika tad, kad omāru aizstāja vārīti burkāni, bet irbes vārītā desa, klāt pienāca neiztrūkstošie zaļie zirnīši un majonēze.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Bet – kāpēc par rasola receptēm mēdz teikt, cik saimnieču, tik recepšu, un kāpēc par rasola sastāvdaļām cilvēki mēdz strīdēties? Ēdiena kultūras pētniecei ir atbilde – tieši tāpēc, ka ēdiens ir mūsu identitāte, tas ikvienam no mums ir svarīgi. Tiesa allaž jāatceras, ka identitātes atšķiras, tās ir dažādas un katram sava, tāpēc arī rasola recepte katram ir sava. U pret to allaž esam aicināti izturēties ar cieņu.

Mūsu rasols ir tikpat cienīgs pastāvēt kā cita rasols.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm