tv3.lv

Skultes termināļa liktenis – valdības rokās; iedzīvotāji cer vēl saglābt pludmali

Iedzīvotāji Skultē jau puslīdz samierinājušies ar ostu un tur notiekošo rosību, taču apjomīgo ieceri par sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izbūvi iepretim ainaviskajai un mierīgajai pludmalei daudzi uzskata par absurdu un pat bezkaunīgu.

“Briesmīgi! Skumji, pat raudāt gribas,” iesāk Laura, piebilstot, ka vēl joprojām neesot absolūti skaidri iemesli, kāpēc projektu paredzēts īstenot tieši šajā vietā.

Laura ar domubiedriem uzsver, ka tepat kaimiņvalstīs atrodami labie piemēri, kur šādus objektus būtu jābūvē. Lietuvā, Klaipēdā, jau darbojas sašķidrinātās dabasgāzes jeb LNG terminālis, kas izbūvēts ostas rajonā. Tikmēr Igaunijā, Paldiskos, šāds terminālis top industriālā apkaimē, kur jau atrodas vēja ģeneratoru parks. Savukārt Somijā, Haminas terminālis, kas darbību uzsāks oktobrī, tapis ostas teritorijā.

Marta
dzīvo pie Rīgas jūras līča

Vai ir bijušas sarunas ar kaimiņvalstīm? Vai ir ņemts vērā, ka Somijā šobrīd tiek būvēts otrs terminālis, Igaunijā – viens? Vai nebūs par daudz to termināļu? Mums vajag pašiem savu? Un ar saukli “pašiem savu” arī startē šī te projekta attīstītāji. Patiesībā, kam tad piederēs tas terminālis? Tas nebūs mūsu.

Marta darbojas arī Piekrastes vides aizsardzības biedrībā un kopā ar citiem iedzīvotājiem nupat vienojusies publiska protestā pret termināli Skultē. Biedrība arī kritiski vērtē valdības provizoriski atbalstīto likumprojektu nacionālā interešu objekta statusa noteikšanai Skultes LNG terminālim, kas cita starpā atvieglošot vairāk nekā 120 miljonus eiro vērtā projekta īstenošanu, padarot maigākas važas ietekmes uz vidi novērtējumā.

Termināļa attīstītāji nenoliedz, ka ir uzsākts ietekmes uz vidi novērtējums, taču pagaidām tas nopauzēts, gaidot valdības 20.septembra lēmumu. Uzņēmējiem pozitīva iznākuma gadījumā, vides izpētē būšot jāiegulda mazāk darba.

AS “Skulte LNG Terminal” valdes loceklis Uldis Salmiņš uzsver, ka tieši valdības lēmums esot izšķirošs, jo statusa piešķiršana ļaus operatīvāk tikt cauri birokrātijas gaiteņiem, kā arī ļaus izvairīties no iespējamajām tiesvedībām novērtējuma apstrīdēšanā, kas savukārt varētu būtiski ietekmēt būvdarbu termiņus.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Piekrastes vides aizsardzības biedrība arī vērsusies Ekonomikas ministrijā, taču konkrētas atbildes neesot iespējams sniegt tieši pašreiz trūkstošā novērtējuma dēļ.

Arī Bez Tabu jautājumi paliek bez atbildēm, jo ministrijas ieskatā šobrīd nekādu būtisku jaunumu nav. Ministru kabinets pieņēmis politisku lēmumu (par projekta atbalstīšanu), notiek aktīvs darbs.

Šobrīd zināms, ka terminālis vienlaicīgi var uzņemt tikai vienu kuģi. Un viena šāda gāzes vezuma pārkraušana terminālī varētu ilgt pat sešas dienas. Paredzēts, ka gadā tie varētu būt vairāki desmiti kuģu.

Salmiņš gan pieļauj, ka termināli varētu izvietot, nevis 2,5 kilometrus no krasta, kā tas paredzēts projekta esošajā versijā, bet gan 5 līdz 5,2 km attālumā.

Projekts paredz ne tikai termināļa izbūvi, bet arī vairāk nekā 30 kilometru gara cauruļvada izveidi līdz Inčukalna pazemes gāzes krātuvei. Cauruļvads vīsies cauri arī vairākiem privātīpašumiem.

Žurnālists
Medijos pavadīti vairāk nekā 14 gadi. Uzskata, ka katrs stāsts un problēma ir iespēja sabiedrībai atgādināt par dažādām dzīves situācijām, kas var skart jebkuru no mums. Strādājot, rod iespēju ne tikai risināt problēmas, bet arī pamācīt citus labākai ikdienai.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm