Gadu laikā meži nekļūst tīrāki, gluži otrādi- pakāpeniski pieaug no mežiem izvesto atkritumu daudzums. Tomēr vieta tukša nestāv, jau pavisam drīz tajās pašās vietās tiek izgāztas jaunas kravas.
Valsts uzņēmums ”Latvijas valsts meži” desmit gadu laikā iztērējis 946 tūkstošus eiro piemēslotu teritoriju uzkopšanai. Piemēram pērn no valsts apsaimniekotiem mežiem izvesti 1809 kubikmetru atkritumu, vēl gadu iepriekš rekordliels apjoms- 2543 kubikmetri.
Edmunds Linde
”Latvijas valsts meži” pārstāvis
Ja mēs skatāmies pagājušā gada izmaksas, tie ir vairāk nekā 105 tūkstoši eiro. Tā ir viena piektā daļa no gada budžeta, ko tērējam atpūtas vietu uzturēšanai. Atpūtas iespējas, jauni soli, galdi, jaunu vietu iekārtošana, to visu mēs varētu iesākt ar šiem līdzekļiem. Tā tendence nemazinās. Ir vairāk nekā 2500 piesārņotas vietas Latvijā, ko katru gadu sakopjam.
Roliss regulāri dodas dabā un apceļo dzimto zemi. Šoreiz tiekamies pie viena no Ādažu novada ezeriem. Esam iecerējuši ierakstīt interviju dabā, taču atklājas, ka mūsu pastaiga būs ar pievienoto vērtību.
Roliss ātri vien pamana krūmos nomestas pudeles, pēc tam vēl vienu un vēl vienu. Latvijas apceļotājs norāda, covid-19 laikā Latvijas dabas takās bija vērojams pamatīgs apmeklētāju pieplūdums. Diemžēl, ne visi no meža aiznesa to, ko atnesa.
Roliss
Apceļo Latviju
Kurzemes pārgājienā meža vidū atradām podu. Skatījāmies kartē, cik tālu ir mājas. Cilvēks vienkārši podu nesis mežā, lai izmestu. Tā ir audzināšana no padomju laikiem. Mans tēvs izvāca garāžu, iekrāmēja piekabē un aizveda uz mežu. Es tolaik biju mazs puika, nevarēju pateikt, ka tā nav pareizi. Mani tā audzināja. Mēs augām, man rādīja, ka tas ir normāli.
Pirms vairākiem gadiem kopā ar domubiedriem aizsāka kustību ”#navjaugrūti”, kad, dodoties pastaigā, līdzi ņēma maisus nejauši atrastu atkritumu vākšanai. Roliss pārgājienos dodas ar visu ģimeni un viņa meitas atbalsta tēta pārliecību- sakopt Latviju!
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Depozīta sistēmas ieviesēji pārliecināti, ka, pateicoties sistēmai, pudeļu skaits dabā ar laiku mazināsies.
Miks Stūrītis
SIA ”Depozīta iepakojuma operators” valdes priekšsēdētājs
Ja skatāmies veikalu plauktos, šobrīd tajos jau vidēji 70% iepakojumu ir ar depozīta zīmi. Citkārt ar lielu varbūtību šie iepakojumi nonāktu dabā, tagad ir daudz lielāka varbūtība, ka šie iepakojumi atgriezīsies pie mums. Viss, kas ielikts taromātā ir 100% pārstrādāts. Jebkurā valstī pirmajā gadā, kad tiek ieviesta depozīta sistēma, šis atgriešanas procents svārstās no 50% līdz 74%. Mēs esam izvirzījuši gana ambiciozu mērķi, lai pie mums vidēji atgriežas 70% iepakojumu. Redzēsim, kā mums visiem ies.
No 1. augusta drīkstēs tirgot tikai preces ar depozīta zīmēm.
