tv3.lv

Ziemas peldēšanas ēnas puses jeb vai kāds pārbauda ūdens kvalitāti peldvietās ziemā?

22. janvārī 12:00

Arvien lielāku popularitāti Latvijā gūst ziemas peldēšana un cilvēki to sauc par došanos āliņģī pēc miera un veselības. Gan Rīgā, gan arī citviet Latvijā cilvēki pulcējas ūdenstilpēs, uztur āliņģus un nododas aukstā ūdens vilinājumam.Fakts, ka tas notiek arvien vairāk vietās un to dara daudz cilvēku, liek uzdot vairākus jautājumus, proti, kurš uztur kārtībā peldvietas ziemas periodā un cik prātīgi doties āliņģī pēc veselības, ja mēs tā īsti nezinām, kāda ir ūdens kvalitāte peldvietās rudens un ziemas periodā.

Dzintars un Dairis ir ziemas peldētāji ar desmit gadu pieredzi, bet pirms mesties ziemīgajā Daugavā sparīgi jāpastrādā. Tā jau ierasta rutīna, ka pirms nomest drēbes un doties ūdenī, riktīgi jāpastrādā ar cirvjiem un kaltiem, lai atbrīvotu ceļu līdz ūdenim.

Kā atzīst ziemas peldētāju biedrības “Lucavsalas leduslāči” dibinātājs Renārs Astra, ziemas peldētājiem Rīgā ir paveicies ar to, ka ir entuziasti, kuri pastrādā, lai varētu piedzīvot ziemas peldes. Lucavsalas leduslāči peld katru otrdienu un ceturtdienu agrā rīta stundā, bet svētdienās sanāk un koppeldi, kas dažam labam ziemas peldētājam pielīdzināms gājienam uz baznīcu, tas ir īsts rituāls.

Renārs Astra
ziemas peldētāju biedrības Lucavsalas leduslāči dibinātājs

Ziemas peldēšana ir tāds kārtīgs modes spiedziens, kas šobrīd  sācies, jo tā ir ļoti demokrātiska nodarbe. Viss sākas galvā. Tev ir kārtīgi jāsakārto domāšana un tad var sākt. Kad es pirms četriem gadiem sāku, es biju viens pats. Gāju Lucavsalas līcītī vai sniegs, vai vētra, vai  lietus, man nebija domu biedru. Šobrīd domu biedru pulki ir pa visu Latviju un viegli atrast līdzīgi domājošus.

Bet kamēr peldētāji ziemā teju visā Latvijā, katrā ciemā un pilsētā dodas aukstajā ūdenī pēc miera un veselības, izrādās, ka katru reizi mazliet bažīgus “roņotājus” dara ūdens kvalitāte.  Ja peldsezonā,  no 15. maija līdz 15. septembrim, reizi mēnesī oficiālās peldvietās pārbauda ūdens kvalitāti, ziemā, tā atstāta pašu peldētāju ziņā. Tiesa Veselības inspekcijā mierina, ka satraukumam nav pamata, jo nevar salīdzināt laiku un veidu kā peld vasarā un kā ziemā, tāpēc risks saslimt ar zarnu infekcijām ierijot ūdeni, pielīdzināms nullei. Turklāt, vismaz Rīgā, oficiālajās peldvietās ūdens kvalitāte peldsezonas laikā esot laba. Un, ja tā ir laba peldsezonas laikā, neesot vajadzīgs satraukties par kvalitāti ziemā, arī nesezonā tā esot laba. Tomēr, ja ir bažas, tad vērts vērsties pašvaldībā, lai tā nāk ziemas peldētājiem palīgā. Un, kā uzsver ziemas peldētāji, tad pašvaldības šobrīd rūpējas par ziemciešiem un labiekārto pludmales, ierīko soliņus, labierīcības, kā arī ugunskura vietas, lai pirms un pēc aukstuma peldēm varētu sasildīties. Turklāt galvaspilsēta lēmusi turpmāk vairāk rūpēties par saviem ziemas peldētājiem un bez soliņiem un tualetēm, kā arī pārģērbšanās kabīnēm oficiālajās pašvaldības pludmalēs, plānots turpmāk uzraudzīt ūdens kvalitāti arī ārpus peldsezonas. Galvenais, lai iespēja piekļūt ūdenim ziemā, bet tā, kā liecina novērojumi, nav problēma, jo ziemas peldētāji pāris reižu nedēļā uztur āliņģus pieejamus ikvienam.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm