Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Krāsns apkure siltumnīcā – līdzeklis pret augu nosalšanu salnu laikā vai vides piesārņotājuma avots?
Tiem, kam ir mazdārziņš, pavasarī jāķeras klāt darbarīkiem un jāsāk rosīties, lai jau drīz galdā varētu likt pašu audzētus gurķus, tomātus, papriku, bet vāzēs – dārzā lasītas puķes. Pavasara salnu laikā nekādi neiztikt bez siltumnīcas, kas pasargā augus un dārzeņus no nosalšanas.
Bulduru dārzkopības vidusskolas siltumnīcu vadītāja Laima Ozoliņa stāsta, ka visi dārzeņi, kas ir aukstumizturīgi, piemēram, redīsi un salāti, varot audzēt bez apsildīšanas. Optimālā tremperatūra aukstumizturīgiem dārzeņiem esot desmit grādi, bet tie sākot dīgt arī divu, trīs grādu temperatūrā, kā arī īslaicīgi izturot tās pazemināšanos pat līdz mīnuss trim, pieciem grādiem. Apsildīšana obligāti būtu nepieciešama agrajai ražai – tomātiem un gurķiem.
Nereti ar saules siltumu ir par maz, tāpēc jādomā, kā siltumnīcā nodrošināt pietiekami augstu temperatūru, lai raža nenosaltu. Tiklīdz termometra stabiņa rādītājs noslīdējis zem nulles grādiem, Latvijas Agronomu biedrības vadītāja Arita Bite iesaka dārzkopjiem ņemt talkā agrotīklus, parastās sveces, kas īpaši lietderīgas mazās siltumnīcās, kā arī karsta ūdens spaiņus vai pudeles, kas, dienas laikā sasiltot, glābj augus no salnām naktīs. Tāpat siltumnīcās varot ierīkot siltā gaisa ventilatorus, elektriskos sildītājus un kurināt krāsnis. L. Ozoliņa stāsta, ka jābūt uzmanīgiem, lai neradītu pārāk augstu temperatūru siltumnīcā, jo tā varot kaitēt augiem. Viņa iesaka pieturēties pie 20 līdz 25 grādu temperatūras un ierīkot vēdināšanu, kas svelmi var mazināt.
Devāmies lūkoties uz Dārziņiem, vai šogad iedzīvotājiem bieži nācies kurināt krāsniņu, lai pasargātu stādus no nosalšanas! Dažos pagalmos slejas ne tikai viena, bet pat divas un trīs plēvju vai stikla būdiņas, taču sastaptie iedzīvotāji atklāj, ka siltumnīcas neapsilda. Pamanām kādu iespaidīga izmēra siltumnīcu, no kuras debesīs slejas skurstenis. Saimniece stāsta, ka apkures sistēma tajā ierīkota padomju laikos. Tomāti, paprikas stādiņi un dilles augot labi zem agrotīkla. Pašu vajadzībām pietiekot, taču, ja gribētu pārdot, tad gan kurinātu. Zemnieku saimniecībā “Dižbarāji” Tīnūžos, kurā audzē profesionālos gurķu stādus un citus dārzeņus, gan siltumnīcu krāsnis rūc un dūmeņi – kūp arī šopavasar.
“Mēs vadāmies pēc laika prognozēm un, principā, kurināt sanāk diezgan bieži. Nedēļā vairākas reizes vismaz. Mēģinām, lai to temperatūru vislaik saglabātu. Slēdzam arī ventilātorus, lai vienmērīgi gaisa plūsmu pa siltumnīcu mēs dzenātu. Mēs kurinām pārsvarā ar malku, bet, ja jūtam, ka ir ļoti auksts un negribās visu nakti sēdēt siltumnīcā, tad mēs ieliekam arī nakts briketes.”
Ne visi dārzkopji godprātīgi izmanto malku kurināšanai. Skatītājs Dobeles novadā jau vairākus gadus sadzīvojot ar melniem dūmu mutuļiem, kas nākot no kaimiņienes siltumnīcas skursteņa un piesārņojot tuvāko apkārtni. Vides aktīvists Edmunds Cepurītis iesaka krāsnis pamazām nomainīt un pārliecināties, ka tās savu funkciju pilda efektīvi – saglabājot daudz vairāk siltuma telpā, ietaupīšoties līdzekļi par kurināmā iegādi. Tāpat viņš rekomendē izmantot kurināšanai tikai sausu malku, bet noteikti krāsnīs nelikt atkritumus. Sadedzinot sintētiskus materiālus, gaisā izdaloties bagātīgs vielu “kokteilis”, kas kaitīgs gan videi, gan cilvēku un citu dzīvu radību veselībai. Sabiedrībā esot priekšstats, ka tīrās vides un svaigā gaisa bojāšanā vainojamas lielās rūpnīcas, taču tikpat lielu rūpi un atbildību par savu skursteņu radīto gaisa piesārņojumu jāuzņemas arī mazo mājsaimniecību saimniekiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
