Ietekmējoties no reklāmas, Vitauts nolēma iegādāties “Baltijas apdrošināšanas nama” nelaimes gadījumu apdrošināšanu. Pagājušā gadā iegādātā polise maksājusi 18 eiro gadā. Aprīlī Vitauts iezāģēja sev pirkstā.
Vīrietis pēc palīdzības vērsies Ogres slimnīcā, kur viņam uzliktas divas šuves. Ārstu izrakstu Vitauts iesniedzis saviem apdrošinātājiem, taču liels bija viņa pārsteigums, kad saņēma atteikumu izmaksāt kompensāciju.
Tas vīrieti pamatīgi pārsteidzis, jo divas citas apdrošināšanas kompānijas, kuru klients arī ir Vitauts, kompensācijas par iegūto traumu izmaksāja.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Vitauts
vīlies apdrošināšanas kompānijā
Man ir nelaimes gadījumu apdrošināšana pie trīs apdrošinātājiem. Divi no viņiem izmaksāja kompensāciju par traumu, bet “Baltijas apdrošināšanas nams” nē. Teica, ka tā neesot trauma. Es iezāģēju sev pirkstā, uzlika divas šuves. Kā tā var būt, ka divām kompānijām tā skaitās trauma, bet “Baltijas apdrošināšanas namam” nē?
Vitauts norāda, ka pirms salīdzinoši neilga brīža līdzīgu situāciju piedzīvoja arī viņa sieva, kurai viens apdrošinātājs kompensāciju izmaksājis, bet Vitauta pieminētais apdrošinātājs to atteicies darīt.
Vīrietis pārsūdzējis apdrošinātāja lēmumu, taču sev labvēlīgu spriedumu tā arī nesagaidīja: “Es to darīju principa pēc, ne jau tāpēc, ka man to naudu vajadzēja!”
“Baltijas apdrošināšanas nams” rakstveidā norāda, ka Vitauts brīvprātīgi noslēdzis ar viņiem līgumu un apstiprinājis, ka noteikumus izlasījis. Pielikumā minētie mīksto audu bojājumi uz Vitauta gadījumu neattiecoties.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
“Baltijas apdrošināšanas nama” atbilde
Tas, ka konkrētās traumas gadījumā klientam nav paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa, savukārt cita apdrošināšanas sabiedrība, iespējams, ir veikusi atlīdzības izmaksu, norāda tikai uz to, ka klientam varētu būt noslēgti apdrošināšanas līgumi ar atšķirīgu apdrošināšanas aizsardzības apjomu.
Apdrošinātāju asociācijas vadītājs nesaskata nebūšanas nozarē, atšķirīgi definējot traumas.
Jānis Abāšins
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs
Teiktu, ka šeit viss ir kārtībā. Tā ir konkurences lieta. Viens traumu definē plašāk, otrs šauri un uztaisa lētu produktu. Vienīgais kas atliek – ar produktu iepazīties. Būtībā šis ir brīvprātīgais produkts, tā nav OCTA, kur segums noteikts likumā. Šeit katrs apdrošinātājs produktu dizainē un veido pa savam prātam. Mums veidojas tirgus situācija, kur ir dārgāki produkti ar plašāku segumu, ir lētāki produkti ar sliktāku segumu. Apdrošinātājam kārtīgi jāizstāsta, kā arī klientam jāpaskatās, ko viņš nopērk.
Patērētāji savu attieksmi var paust, izvēloties vai gluži otrādi – neizvēloties kāda komersanta piedāvājumu.
Vitauts nolēmis sadarbību ar “Baltijas apdrošināšanas namu” pārtraukt.
