Arī pēc mātes nāves vajā pagātnes rēgi jeb rīdzinieces Aleksandras rūgtā pieredze

Rīdziniece Aleksandra bērnu dienas atminas nelabprāt – vecāku šķiršanās, alkohols, mātei atņemtas aprūpes tiesības visiem trim bērniem, kam sekoja dzīve krīzes centrā un bērnunamā. Tomēr līdz 2009.gada pavasarim Aleksandra par savām mājām dēvēja dzīvokli Augusta Dombrovska ielā, ko savulaik mātei kā sociālo palīdzību ierādīja pašvaldība.

“Kad, neatminos, cik man gadu bija, 12, man ieteica vērsties bāriņtiesā, lai mātei pilnībā liegtu aprūpes tiesības. Es tā arī izdarīju, lai pēc tam, sasniedzot 18 gadu vecumu, saņemtu sociālās garantijas,” situāciju ieskicē Aleksandra.

Pēc pilngadības sasniegšanas un bērnunama pamešanas Aleksandra lūdz pašvaldībai piešķirt dzīvokli. Un rātsnams piedāvā mitekli, kur savulaik dzīvoja māte. Taču dzīves apstākļi šeit izrādījušies jaunajai meitenei vairāk nekā briesmīgi. Pašvaldība citu mitekli nepiedāvāja. Aleksandra uzsāka patstāvīgu dzīvi īres dzīvoklī, tomēr drīz pēc tam sekoja došanās uz Norvēģiju.

Aleksandra

Kad atgriezos no Norvēģijas, es tur dzīvoju trīs gadus, ieguvu izglītību, man bija 21 gads. Es atgriezos šeit [Rīgā] un sāku strādāt. Īrēju dzīvokli. Viss bija kārtībā. Es nesaņēmu nekādus dokumentus no tiesas, ka ir bijusi kāda tiesas sēde, ka mana māte ir parādā par šī dzīvokļa [A.Dombrovska ielā] komunālajiem maksājumiem, par visu. Tā rezultātā tika arestēts mans konts, paņēma manus ietaupījumus.

Tiesas sēdē, par kuras esamību Aleksandra neko neesot zinājusi, apmierina “Rīgas namu pārvaldnieka” prasību, tādējādi no mātes, Aleksandras, nepilngadīgā brāļa un Dānijā dzīvojošās māsas solidāri piedzenot vairāk nekā 1000 eiro.

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes valdes priekšsēdētājas vietnieks Andris Spore neko greizu un nepareizu Aleksandras gadījumā no juridiskā viedokļa gan nesaskata. “Solidāri nozīmē nevis sadalīt parāda summu, bet piedzīt no tā, no kā ir iespējams piedzīt.”

Māte nomirst visai drīz pēc tiesneša āmura noteicošā klauvējiena. No nepilngadīgā brāļa piedzīt naudu nav iespējams. Lai sasniegtu Dānijā dzīvojošo māsu, tiesu izpildītājam rokas izrādās par īsu. Un tad vienīgais piedziņas avots ir Aleksandras konts.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Es atradu advokātu, ko man ieteica. Konsultējos. Maksāju viņam naudu. Beigu beigās man pateica, ka ar valsti nav jēgas tiesāties. Un viss!” bezspēcīgi nosaka Aleksandra.

Arī “Rīgas namu pārvaldnieks” mazgā rokas nevainībā, sakot, ka noslēgtajā īres līgumā ar pārvaldnieku minēta gan māte, gan arī bērni. Līdz ar to arī Aleksandra esot uzskatāma par dzīvojamo telpu lietotāju, pat par spīti tam, ka vēl pirms tiesas sēdes un parāda izveidošanās rīdziniece gadiem tur nav dzīvojusi.

Aleksandra uzsver, ka jau izsenis kā deklarētā adrese nekad vairs nav bijusi konkrētajā dzīvoklī Augusta Dombrovska ielā, arī brālim un māsai ne. Līdz ar to vienīgais cilvēks, kurš izmantojis “Rīgas namu pārvaldnieka” pakalpojumus, ir jau zemes klēpī guldītā māte.

“Diemžēl informācija par to, ka ir cita veida, ka ir notikušas kaut kādas izmaiņas, ka šo cilvēku šajā īpašumā vairs nav, mēs no dzīvokļa īpašnieka [Rīgas valstspilsētas pašvaldības] neesam saņēmuši.

Par faktu, ka nedz Aleksandra, nedz arī brālis un māsa vairs nedzīvo pašvaldības sociālajā dzīvoklī, kā arī to, ka bērniem jau izsenis ir cita deklarētā un faktiskā dzīvesvieta, jau laikus zināja galvaspilsētas bāriņtiesa, pašvaldības Sociālais dienests un krīzes iestādes, pat Pārdaugavas izpilddirekcija. Tomēr vajadzīgajā brīdī par šiem faktiem it kā neesot zinājis un pat nav iedomājies pārbaudīt nedz pārvaldnieks, nedz arī par sociālajiem dzīvokļiem atbildīgais Rīgas domes Mājokļu un vides departaments, kā rezultātā birokrātijas gaiteņos ierautā un apmaldījusies Aleksandra nu šķīrusies no prāvas naudas summas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Aleksandra

Mēs, bērni, te neesam pie vainas, mēs te nedzīvojām. Brālim bija burtiski pusgads, kad te dzīvoja ar māti, un viss. Mums nav nekādas saistības ar viņas dzīvi un parādiem, kaut kādām problēmām.

No Aleksandras jau praktiski piedzīta visa tiesas nospriestā summa. Jurists Armands Logins šajā situācijā kā vienīgo iespējamo risinājumu redz vēršanos pie radiniekiem, kuri atdotu Aleksandrai daļu no piedzītā parāda. Ja neizdosies vienoties, tad ar šādu prasību var vērsties tiesā.

Jurista komentārs:

Žurnālists
Medijos pavadīti vairāk nekā 14 gadi. Uzskata, ka katrs stāsts un problēma ir iespēja sabiedrībai atgādināt par dažādām dzīves situācijām, kas var skart jebkuru no mums. Strādājot, rod iespēju ne tikai risināt problēmas, bet arī pamācīt citus labākai ikdienai.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm