"Biju šokā!" Purvciemā zāliens "nosēts" ar izsmēķiem
Vietā, kur vajadzētu būt zālienam, visa zeme noklāta ar cigarešu izsmēķiem. Spriežot pēc cigarešu zīmoliem, to darījuši daži cilvēki. Vietām var redzēt, ka teritoriju centies uzkopt sētnieks, taču acīmredzot tāda pārspēka priekšā padevies.
Izsmēķu pļava ierīkota pie pirmā stāvā dzīvojošās sirmgalves Aleksandras loga. Viņa pati nesmēķē, no dzīvokļa neiziet, tādēļ nav mierā ar augšējo stāvu kaimiņu sastrādāto. “Protams, ka nepatīk, kā šeit izskatās. Neko nevaru izdarīt. Es no mājas neizeju. Esmu ar vienu kāju,” raidījumam stāsta pensionāre.
Basketbola treneris Bruno Kārlis ar bērniem devies garām ēkai Purvciemā, kad divus gadus vecā meita pamanīja kaķi un gribēja pie tā pieiet. Tajā brīdī tētis pamanījis, ka teju viss zāliens ir kā nosēts ar izsmēķiem.
Bruno
Vīlies smēķētājos
Īstenībā biju šokā, ka cilvēki, kuri dzīvo deviņstāvu mājā, absolūti nerespektē ne viens otru, ne sabiedriskās normas. Tas nav normāli, ka šādi rīkojas. Smēķētājiem tam vajadzētu pievērst uzmanību, jādomā par citiem. Neesam visi gatavi dzīvot tādā cūkukūtī.
Izsmēķis nav ne makulatūras materiāls, ne arī vates pikucis. Tas ir porains filtrs, kas sakrāj kaitīgās vielas, tostarp smagos metālus. Izsmēķus drīkst izmest tikai atkritumu konteineros, tādējādi šis negantais piesārņojums nonāks atkritumu poligonā, nevis vidē. Filtru nevajadzētu iemīcīt zemē, kā arī kategoriski aizliegts izsmēķus izmest kanalizācijas lūkās.
Laima Kubliņa
“Zaļā josta” pārstāve
Nonākot dabā, izsmēķis sadalās mazākās daļiņās, veido mikroplastmasu. Tā pēc daudziem gadiem turpina piesārņot dabu, arī filtrā uzkrātās vielas nekur nepazūd. Nonākot vidē, turpina to piesārņot. Izsmēķa izmešana kanalizācijā noteikti nav pareizais risinājums. Izsmēķi iziet cauri filtrēšanas iekārtām, to sietiem. Līdz ar to izsmēķi nonāk ūdenstilpēs.
Latvijas Universitātes pētnieks norāda, – ūdenī nonākušās izsmēķu daļas apēd dažādi jūras, okeānu iemītnieki, kurus apēd lielākas zivis. Secīgi šīs zivis nonāk uz mājsaimniecību galdiem.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Juris Burlakovs
Latvijas Universitātes pētnieks
Pasaulē gadā aptuveni saražo piecus triljonus cigarešu. Ja saskaitītu visus izsmēķus, tas būtu viens kvadrātkilometrs divu metru biezumā. Gadā. Padomājiet, kādas tur ir vielas, pat nelielos mikrodaudzumos. Tur ir arī dažādi smagie metāli.
Cigarešu filtrs dabā sadalīsies vien pēc aptuveni desmit piecpadsmit gadiem.
Aptaujas dati liecina, ka katrs ceturtais smēķētājs Latvijā izsmēķi izmet neatbilstošā vietā.
