tv3.lv

Elpojam smiltis un smagos metālus: putekļu mākoņi Austrumu maģistrāles būvlaukumā satrauc iedzīvotājus un ekspertus

Rīdzinieks, kurš ir zinošs būvniecības un vides jautājumos, satraukts par gaisa piesārņošanu Austrumu maģistrāles posma būvdarbos galvaspilsētas Purvciema apkaimē. Viņš ir neizpratnē par putekļu mākoni, ko rada strādnieki, ilgstoši slīpējot metāla konstrukcijas ar augsta spiediena smilšu strūklu, kā rezultātā gaisā izplatās smilšu un veselībai kaitīgu metāla daļiņu mākonis.

Raidījuma redakcijā vērsās rīdzinieks Askolds, kurš apgalvoja, ka ir zinošs tehniskajos un vides jautājumos. “Bez Tabu” pārliecinājās par Askolda kompetenci vides un tehniskajos jautājumos. Publiski pieejamā informācija liecina, ka viņš vairākiem uzņēmumiem izstrādājis projektus, kas salāgojuši vides, iedzīvotāju un saimnieciskās darbības intereses. Askolds raidījumam ziņoja par Austrumu maģistrāles posma vērienīgajiem būvdarbiem, kuros saskata nolaidību pret apkārtējo vidi un daudziem apkaimes iedzīvotājiem. Askoldu satrauc metāla konstrukciju slīpēšana ar augsta spiediena smilšu strūklu, kas notiek ilgstošā laika periodā, kā rezultātā gaisā bieži tiek sacelts liels putekļu mākonis. Askolda pieminētos darbus un prāvu putekļu mākoni būvobjektā novēroja arī “Bez Tabu”.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Askolds
nevēlas rīt putekļus

Strādāju biroju ēkā blakus būvobjektam. Viss logs ir putekļos. Attaisot logu, tos ieelpoju, starp zobiem smilšu sajūta. Viņi slīpē arī metāla konstrukcijas, arī krāsu. Visdrīzāk, elpojam arī metāla un krāsas putekļus. Īsti riktīgi tas nav. Slīpējot metāla konstrukcijas, visdrīzāk, izplatās cinka, niķeļa daļiņas, varbūt hroms. Tie visi ir smagie un pārejas metāli. Kopā ar smiltīm tas viss aerosola formā nonāk mūsu plaušās.

Foto: ekrānuzņēmums

Turpat apkaimē ir daudzas dīvojamās mājas un biroju ēkas, kuru fasādes noklātas ar putekļiem, tāpat automašīnas klāj pamatīga putekļu kārta. Askolds uzskata, ka slīpešanas darbus var veikt, pielietojot citas metodes, kas nesaceļ putekļu mākoni.

Askolds
nevēlas rīt putekļus

Tie, kuri nomā smilšu strūklas iekārtas, saka, ka apdzīvotā vietā tās lietot nav īsti labi. Mans kabinets ir piektajā stāvā, pat tur nonāk putekļi. Jautājums – ko nosaka darbu veikšanas projekts? Vai nebija jāievieš putekļus mazinošs risinājums? Šeit tas konkrēti nav ieviests. Forši, ka būvē šādus objektus, bet nevajag to darīt uz cilvēku veselības rēķina. Varētu izmantot citas metodes. Piemēram, augstspiediena mazgāšana. Arī mazgājot var tīrīt virsmas. Piemēram, kuģus tīra ar 2000 bāru spiedienu. Tādas augstspiediena iekārtas ir vairākiem ražotājiem. Ar tām mazgā lielus industriālos objektus. Lietojot šīs metodes, putekļu nav.

Veselības inspekcijā (VI) raidījumam norādīja, ka kaitīgākās ir nevis acīm redzamās smiltis, kas ātri nosēžas uz virsmām, bet gan sīkākās cietās daļiņas, kas ir mazākas par 10 mikroniem.

Normunds Kadiķis
VI Sabiedrības veselības departamenta Vides veselības nodaļas vadītājs

Šīs sīkākās daļiņas rada lielākās briesmas. Pie smilšu daļiņām, kas ir parastākais daļiņu veids, var pieķerties arī metāla daļiņas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Lai gan VI arī bažījas par putekļu mākoņiem, kas ceļas konkrētajā būvobjektā, VI nav portatīvu mērierīču, kas noteiktu piesārņojuma apmērus apkaimē, pauda VI pārstāvis Normunds Kadiķis. Tādas, kā norādīja Kadiķis, varētu būt Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram un Valsts vides dienestam.

Eksperti šonedēļ jau informējuši, ka pašlaik jau vairākas dienas, īpaši galvaspilsētā, tiek novērota slikta gaisa kvalitāte. Viens no nozīmīgiem piesārņojuma iemesliem ir smilšu, sāls un riepu daļiņu maisījums, kas, nokļūstot elpceļos, bojā mūsu veselību. Nokūstot sniegam, īpaši pilsētās un lielceļu tuvumā, gaisu, ko ieelpojam, var burtiski redzēt. Arī dienesti, kas mēra gaisa kvalitāti norāda – iepriekšējās dienās pilsētās tā pasliktinājās, un prognozes rāda, ka arī brīvdienās pilsētās gaisa kvalitāte joprojām būs slikta.

VI pārstāvis Kadiķis norādīja, ka gaisa piesārņojums Rīgā vienmēr ir klātesošs, bet to vajadzētu mazināt, kur un kā vien tas iespējams, tai skaitā būvobjektos.

Normunds Kadiķis
VI Sabiedrības veselības departamenta Vides veselības nodaļas vadītājs

Ir izteikts pieņēmums, ka arī būvdarbi ietekmē pilsētas kopējo fonu. Konkrētie darbi ne tik daudz ietekmē apkārtējos iedzīvotājus, bet gan strādniekus, kuri strādā tiešā tuvumā.

Darbu pasūtītāja Rīgas domes Satiksmes departmenta direktora p.i. Jānis Vaivods pateicās iedzīvotājiem par vērību un uzsvēra, ka pašvaldība ir ieinteresēta samazināt gaisa piesārņojumu pilsētā. Kā katru gadu, arī šogad, nokūstot sniegam, notiek cīņa ar putekļiem pilsētvidē, tāpat pēc “Bez Tabu” iesaistīšanās dotas norādes Austrumu maģistrāles posma būvlaukumā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Jānis Vaivods
Satiksmes departmenta direktora p.i.

Jāatvainojas iedzīvotājiem. Diemžēl citas tehnoloģijas nevar tikt pielietotas. Esam panākuši vienošanos, ka turpmāk, pielietojot smilšu strūklu, lietos speciālu atvairsistēmu, tādējādi putekļi tiks novirzīti zemē, nevis, kā tas noticis līdz šim, gaisā.

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš gatavs iedziļināties un risināt smagas situācijas un noziegumus. Ļoti rūpīgi iepazīstas un izvērtē pieejamo informāciju.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm