Saturs turpinās pēc reklāmas

“Esam spiesti dzīvot krīzes centrā!” Sievietei ar bērnu invalīdu tiesa liedz tuvoties dzīvesvietai, ko dala ar māti; meitai pārmet vardarbību

Tatjanai, kurai ir bērns invalīds, tiesa liegusi tuvoties sev daļēji piederošam dzīvoklim Rīgā, kurā dzīvo arī sievietes māte – sirmgalve. Nosakot liegumu tuvoties mātei un dzīvoklim, tiesa apmierinājusi sirmgalves prasību aizsargāt viņu no meitas izvērstās fiziskas un emocionālas vardarbības. Tatjana gan noliedz mātes pārmetumus, norādot, ka vardarbība esot mātes iztēles auglis. Nu sievietei un bērnam pēc lieguma tuvoties dzīvoklim nākas dzīvot krīzes centrā.

2021. gada 17. martā 19:10

Pēc ilgstošas prombūtnes Dānijā pagājušogad Tatjana ar atvasi, kurai ir bērnu cerebrālā trieka, atgriezās uz dzīvi Latvijā. Rīgā, Imantas mikrorajonā, sievietei pieder daļa dzīvokļa, pārējās divas daļas pieder vēl divām personām: Tatjanas mātei un brālim. Brālis dzīvo citviet, savukārt māte konkrētajā miteklī mitinās pastāvīgi. Pēc atgriešanās Latvijā Tatjana un viņas bērns uzsāka dzīvi zem viena jumta kopā ar sievietes māti.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Tatjana stāsta, ka pieteica meitu mācībām tuvējā Imantas skolā, no dzīvesvietas ērti nokļūt pie ārstiem un uz bērnam nepieciešamajām rehabilitācijas nodarbībām. Šā gada ziemā kādu dienu Tatjana uzzināja, ka viņai liegts tuvoties dzīvoklim.

Tatjana
bērna ar invaliditāti māte

Aizbraucām uz rehabilitācijas centru ”Vaivari”, pēc 10 dienām man piezvanīja no policijas un informēja, ka nevaru tuvoties savam dzīvoklim.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa lēmusi apmierināt sievietes mātes Lidijas pieteikumu par tuvošanās aizlieguma noteikšanu Tatjanai un mājoklim, kurā patstāvīgi dzīvo māte Lidija. Māte Lidija pieteikumā apgalvo, ka meita izvēršot pret viņu fizisku un psiholoģisku vardarbību. Šos pārmetumus Tatjana kategoriski noraida.

Tatjana
bērna ar invaliditāti māte

Es nekad neesmu viņai darījusi pāri. Nesaprotu, ko var pārmest. Izziņu [pierādījumu vardarbībai] viņai nav, ārsti nav neko konstatējuši. Viņa ir sveika un vesela, staigā, nekādu fizisku traumu.

Pēc lieguma tuvoties sev daļēji piederošajam dzīvoklim Tatjana ar meitu radušas pajumti krīzes centrā, kas atrodas citā Rīgas apkaimē, tālu prom no bērnam ērtās infrastruktūras. Uzstājot, ka mātes pārmetumi par vardarbību nav pamatoti, sieviete atzīmē, ka, viņasprāt, tiek pārkāptas bērna invalīda intereses.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Tatjana
bērna ar invaliditāti māte

Esam spiesti dzīvot krīzes centrā! Ir nepieciešams laiks, lai atrastu citu dzīvokli. Es palasīju Satversmi. Bērna invalīda tiesības jāievēro primāri. Esmu pārliecināta, ka mamma nevar pierādīt miesas bojājumus.

Māte tiesai sūdzējusies brāļa (sirmgalves dēla) Sergeja ietekmē, pārliecināta ir Tatjana. Sieviete brāli vaino mātes uzkūdīšanā un noskaņošanā pret viņu. Kā norāda Tatjana, viņam esot liela ietekme uz māti. Tāpat Sergejs, pēc Tatjanas domām, iekāro mātei piederošo dzīvokļa daļu. Tāpat Tatjana uzskata, ka pieteikuma tiesai autors ir tieši Sergejs, bet māte to vien parakstījusi.

Tatjana
bērna ar invaliditāti māte

Pieteikums rakstīts latviešu valodā. Mana māte nerunā latviski. Esmu pārliecināta, ko to uzrakstījis viņš. Kamēr dzīvoju Dānijā, viņš pieskatīja māti. Viņš palīdz mātei, sagādā pārtiku. Brālis atņēma viņai pasi, viņš saņem mātes pensiju. Viņš vēlas dzīvokli. Lai mēs no turienes izvācamies, lai māti varētu kontrolēt tikai viņš. Lai es neuzturētu kontaktu.

Tatjana arī uzrāda vairākus video, ko iemūžinājusi, kad brālis ieradies dzīvoklī. Video fiksētas Tatjanas un brāļa konfliktsituācijas mātes klātbūtnē, brālis sievietei pārmet nepiedienīgu dzīvesveidu. Tatjana to sauc par viņas diskreditēšanu mātes acīs.

Sastapta dzīvoklī Imantā, Tatjanas māte Lidija norāda, ka vardarbība pret viņu no meitas puses neesot vien iztēles auglis. Viņa uzskata, ka meita atgriezusies Latvijā neba ilgojoties pēc dzimtenes, bet gan tāpēc, ka uzzinājusi, ka grasās savu dzīvokļa daļu novēlēt dēlam Sergejam.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Lidija
Tatjanas māte

Meita Dānijā dzīvoja. Man vaicāja, kam atstāšu savu daļu, kad došos aizsaulē. Es atbildēju, ka, tā kā dēls dzīvo te (Latvijā), tāpēc viņam. Tad atbrauca meita, sacēla tādu traci, uzstāja, ka tas esot viņas dzīvoklis. Strīdi, kautiņi. Pārmeta, ka esmu jau atdevusi savu daļu brālim. Es padomāju – tā nav mana meita. Es gulēju uz grīdas, viņa sita ar kājām.

Tatjana pauž neizpratni par šiem mātes pārmetumiem.

Tatjana
bērna ar invaliditāti māte

Mana mamma dzīvoja mājās viena ļoti daudzus gadus, viņai tagad ir 86 gadi. Kopš 50 gadiem jau pensijā. 36 gadus mājās dzīvo viena. Nekur nedodas, ir televizors, kurā patīk skatīties šovus, kuros stāsta par ģimenes strīdiem, ar kriminālu piesitienu. Viņai garlaicīgi dzīvot. Viņai patīk, ka mans brālis viņu aizstāv.

Sirmgalve “Bez Tabu” komandai apstiprināja, ka pieteikumu ar lūgumu aizliegt meitai tuvoties viņai un dzīvoklim sagatavojis dēls Sergejs, pieteikumu vien parakstījusi bez iedziļināšanās, tomēr turpina uzstāt, ka meita izvērsusi vardarbību. Sarunā ar raidījuma komandu sirmgalve pieļauj, ka abas puses – meita un dēls – esot ieinteresēti iegūt savā īpašumā viņai piederošo dzīvokļa daļu.

Sazvanīts, Sergejs norāda, ka rūpējoties par māti gadiem ilgi, patlaban aizstāvot sirmgalvi no Tatjanas. Pārmetumus par savtīgām interesēm viņš noliedz.

Sergejs
Tatjanas brālis

Izbeidziet! Neesmu trūcīgs. Mani šis stāsts [par dzīvokli] tiešām nesatrauc. Mani dzīvoklis neinteresē. Māte uz mani pārrakstījusi savu daļu mūsu attiecību dēļ. Tas ir viņas lēmums. Kāpēc? Lai viņu no turienes neizmestu. Viņa apzinās Tatjanas statusu. Cenšas noturēties dzīvoklī, par kuru ne reizi dzīvē nav maksājusi. Dzēra, sita savu māti.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Tatjana ir neizpratnē, ka tiesa, izskatot mātes prasību, nav pieprasījusi skaidrojumus no viņas, bet gan ņēmusi vērā tikai vienas puses – mātes – viedokli. Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā nenoliedz, ka ņemts vērā vienas puses viedoklis, bet uzsver, ka pieteicējs ar savu parakstu apliecina, ka sniegtā informācija ir patiesa. Tiesai šādi pieteikumi esot jāizskata un jāpieņem lēmums ātri, lai pēc iespējas ātrāk pasargātu no vardarbības.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

Tiesnesis lēmumu par pagaidu aizsardzības pret vardarbību pieņem, izvērtējot pieteicēja norādītos apstākļus pieteikumā un dokumentus, kas pieteikumam ir pievienoti. Ņemot vērā, ka pieteikuma iesniedzējs pieteikumā parakstās par to, ka sniedzis tiesai patiesas ziņas un ir brīdināts par atbildību, kas paredzēta Krimināllikumā par apzināti nepatiesu paskaidrojumu sniegšanu un pieteicējam zināmu faktu un lietas apstākļu apzinātu noklusēšanu, tiesnesim nav pamata apšaubīt pieteikumā norādītos apstākļus un uzliek par pienākumu tiesai tos vērtēt tā, kā tos norādījis pats pieteicējs. Būtiski piebilst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.(58) panta pirmo daļu, tiesa vai tiesnesis pieteikumu izskata ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc pieteikuma saņemšanas, ja nav nepieciešams pieprasīt papildu pierādījumus vai kavēšanās varētu radīt būtisku prasītāja tiesību aizskārumu. Šajā pat likuma pantā ir noteikts, ka par minēto pieteikumu tienesis izlemj, iepriekš par to nepaziņojot lietas dalībniekiem. Konkrētajā gadījumā tiesnese atzinusi, ka pieteikumu iespējams izskatīt nekavējoties.

Komentējot Tatjanas pārmetumus tiesai, ka ar šādu lēmumu tiek pārkāptas bērna ar invaliditāti tiesības, tiesā skaidro tās “rīcībā, izlemjot jautājumu par pagaidu aizsardzības pret vardarbību piemērošanu, nebija informācijas par to, ka pieteikuma apmierināšanas gadījumā varētu tikt aizskartas bērna ar veselības traucējumiem intereses, jo šāda informācija tiesai iesniegtajā pieteikumā netika norādīta.”

Gadījumos, kad persona, pret kuru ir piemēroti pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļi (piemēram, aizliegums tuvoties konkrētai personai, mājoklim) uzskata, ka to piemērošanai nav pamata vai arī, ka pieteikumā norādītie apstākļi neatbilst patiesībai, viņai ir tiesības vērsties tiesā ar pieteikumu par piemēroto aizsardzības līdzekļu grozīšanu vai atcelšanu, norāda tiesā.

Tatjana ir izmantojusi savas likumā noteiktās tiesības un vērsusies tiesā ar pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa grozīšanu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Raidījumam situāciju komentē arī Tiesībsarga birojā.

Laila Grāvere
Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja

Pagaidu aizsardzība pret vardarbību paredzēta situācijām, kad ātri un efektīvi jāaizsargā pret vardarbību. Tāpēc tiesa, neuzklausot un neinformējot otru pusi, nākamajā dienā pieņem lēmumu. Persona [Tatjana] var nekavējoties vērsties tiesā ar pieteikumu par noteiktā aizsardzības līdzekļa atcelšanu. Šī tiešām ir krīzes situācija. Pašvaldībai būtu jāpalīdz un jānodrošina dzīvesvieta, izmitināšana uz laiku, kamēr pagaidu līdzeklis ir spēkā. Jo īpaši svarīgi palīdzēt, jo ir runa par bērnu ar īpašām vajadzībām.

Roberts Blass
Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš gatavs iedziļināties un risināt smagas situācijas un noziegumus. Ļoti rūpīgi iepazīstas un izvērtē pieejamo informāciju.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Saturs turpinās pēc reklāmas