Pirms vairākiem gadiem būvvalde lielam lauksaimniekam prettiesiski izsniegusi būvatļauju milzu vircas lagūnas būvniecībai, kā rezultātā, izbūvējot kūtsmēslu krātuvi, tai kaimiņos esošā zemesgabala īpašniekiem izplēn sapnis par saimniekošanu dzimtas īpašumā.
“Bez Tabu” redakcijā vērsās Līga Berga, kuras ģimenei Aizkraukles novada Bebru pagastā pieder dzimtas īpašums. Agrāk lielākā platībā saimniekoja Līgas vecvecāki, bet pēc radinieces došanās aizsaulē, tuvinieki pārdeva lielu daļu zemes, atstājot 2,5 hektārus un kaldinot plānus atsākt saimniekošanu dzimtas īpašumā, uzceļot māju. Pagaidām Līga un viņas tuvinieki īpašumu apciemo reti.
Līga Berga
uzskata, ka zaudējusi dzimtas īpašumu
Pagājušogad pavasarī atbraucot uz kapsētu pie vecvecākiem, kas ir tepat netālu, pamanījām, ka te kaut ko būvē. Vēlāk, rudenī, atbraucām vēlreiz. Sapratām, ka būvē kaut ko ļoti lielu, jo bija lielas smilšu kaudzes. Sapratām, ka būvē ļoti tuvu mūsu īpašumam. Sazvanījām vietējos iedzīvotājus, prasot, kas te notiek. Mums paziņoja, ka mūsu zemes kaimiņš, kurš pārstāv ļoti lielu zemnieku saimniecību, būvē vircas lagūnu.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
FOTO: ekrānuzņēmums
“Mūsu vienīgais zemes pleķītis, uzskatu, ir zaudēts!”
Līgas pieminētais lauksaimnieks, kura vajadzībām būvē milzu vircas krātuvi, ir Uldis Krievārs, kādreizējā premjera Valda Dombrovska padomnieks un uzņēmuma “Latvijas piens” bijušais vadītājs. Plānots, ka lagūnā, kas top ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu, no lielām lopu novietnēm novadīs lopu mēslus. Šobrīd vircas lagūna jau teju izbūvēta, atrodas tieši līdzās Līgas ģimenes īpašumam. Sieviete saprot, ka šāds pamatīgi smakojošs “kaimiņš” izpostīs viņas plānus par saimniekošanu dzimtas īpašumā.
Kad uzzināju, kas šeit paredzēts, protams, uzreiz sazvanīju viņu [lauksaimnieku Uldi Krievāru], prasīju, kāpēc būvniecība nav saskaņota ar mums, uz ko viņš atbildēja: “Jā, jūsu paraksta tur nebija”. Es biju ļoti emocionāla, jo tas mani aizskāra. Kā ko tādu vispār var izdarīt?!
Lai ko šādu izbūvētu, būvnormatīvi pieprasa tiešo kaimiņu, šajā gadījumā Līgas, piekrišanu. Tā kā piekrišana nav prasīta un nav sniegta, Līga vērsusies Aizkraukles novada pašvaldībā un Būvvaldē.
Līga Berga
uzskata, ka zaudējusi dzimtas īpašumu
Sākotnēji mani pārliecināja, ka saimnieks nevarēs nodot ekspluatācijā šo būvi. To teica pagājušā gada nogalē. Sapratu, ka būvvalde mani tādējādi maldināja. Šogad paziņoja, ka, diemžēl, tomēr varēs nodot ekspluatācijā. Manī ir izmisums! Kā kaut kas tāds var notikt tiesiskā valstī? Mēs taupām īpašumu, maksājam zemes nodokli cerībā, ka šeit mūsu bērni vai mazbērni varēs atgriezties. Sanāk, ka šis mūsu vienīgais zemes pleķītis, kā uzskatu, ir zaudēts!
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Pašvaldība pārmanto nolaidības sekas
Aizkraukles novada pašvaldībā un tās Būvvaldē raidījumam atzina, ka atbildīgie, izsniedzot atļauju vircas lagūnas būvniecībai, rupji pārkāpusi likumu, tomēr, kā norādīja pašvaldībā, vainīga esot Kokneses novada Būvvalde, kas, administratīvi teritoriālās reformas rezultātā kopā ar Kokneses novadu beigusi pastāvēt (Kokneses novadu pievienoja Aizkraukles novadam). Lai gan Aizkraukles novada Būvvaldē nestrādā atbildīgie par savulaik izsniegto būvatļauju, pašvaldībā nenoliedz, ka ir šīs nebūšanas pārmantotāji.
Eleonora Lipina
Aizkraukles novada Būvvaldes pārstāve
Kāpēc nebija saskaņots? Šis jautājums tika uzdots īpašniekam, bet viņš neatbildēja. Tā ir būvvaldes kļūda. Atbilstoši būvnoteikumiem, būvprojekts obligāti jāsaskaņo ar trešo personu, ja tiek skartas īpašuma tiesības.
Taujāta, vai būvvalde var apturēt būvdarbus un likt atgriezt apkaimi iepriekšējā stāvoklī, Aizkraukles novada Būvvaldes pārstāve Eleonora Lipina atbildēja noraidoši, jo, tā kā būvatļauja darbiem izsniegta, tie uzskatāmi par likumīgiem, pat neskatoties, ka būvatļauja izsniegta pretlikumīgā veidā.
Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Riekstiņš sarunā ar “Bez Tabu” izteica versiju, ka savulaik Kokneses novada Būvvalde “pa draugam” izlīdzējusi lielam lauksaimniekam.
Uldis Riekstiņš
Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors
Būvvaldes darbinieks ir vainīgs, jo nepārliecinājās par saskaņošanas faktu. Paļāvās uz godaprātu. Diemžēl bijuši pārlieku paļāvīgi. Šī ir pamatīga mācība visiem darbiniekiem. Es domāju, ka būvvalde pierunāta sekojoši: dota ļoti liela garantija, ka ar visām pusēm viss ir sarunāts, bet kaimiņu zemes īpašnieks ir Rīgā, vienkārši līdz viņam nav aizbraukts pēc piekrišanas. Nezinu, vai to var nosaukt par klasisku krāpniecību, bet es gribētu nosaukt, ka tas ir ļoti tuvu tam. Varbūt izmantoja cilvēka [būvvaldes darbinieka] vājumu, jo viņš tolaik tikai bija sācis strādāt amatā.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Līga vaino atbildīgos par būvatļaujas izsniegšanu rupjā nolaidībā, kas pārvilkusi strīpu viņas un ģimenes plāniem dzimtas īpašumā, kā arī, ja notikusi būvvaldes maldināšana, to traktē kā brutālu un ļoti negodīgu lietu kārtošanu. Līga uzskata, ka par ieceri tieši līdzās viņas ģimenes īpašumam būvēt vircas krātuvi, nebija ne pušplēsta vārda, kaut gan būvvaldes darbinieki varēja sazināties ar īpašnieci – Līgas māti -, lai pārliecinātos, vai viņa devusi piekrišanu būvniecībai, jo pašvaldība zināja viņas deklarēto adresi.
Vircas krātuves saimnieks ar tielēšanos, bet saņemas atbildēt uz jautājumiem: “Mēģinām saprast, kas notika”
Dienā, kad “Bez Tabu” viesojās Bebru pagastā, uzrunāta, lauksaimnieka Ulda Krievāra māte raidījumu informēja, ka dēls atrodas apkaimē. Sazvanot Krievāru un lūdzot rast laiku, lai todien satiktos, lauksaimnieks informēja, ka atzvanīs, tomēr todien neatzvanīja un uz telefona zvaniem vairs neatbildēja. Pēc dažām dienām, konsultējoties ar padomdevējiem, viņš piekrita tiešsaistes sarunai platformā “Zoom”. Sarunā Krievārs atzina, ka līdz būvniecībai nenotika saziņa ar kaimiņu īpašuma saimniekiem.
Uldis Krievārs
lauksaimnieks, būvē vircas lagūnu
Būvprojekts tika iesniegs, tas tika apstiprināts. Mēģinām saprast, kas tur notika. Kad sapratām, ka tas viens [kaimiņu piekrišana] palaists garām, tika uzsāktas sarunas ar Bergas kundzi. Es ar projektēšanu nenodarbojos. Mums nebija lielas starpības, kur būvēt: šajā konkrētajā vai citā vietā. Ja būtu zinājuši, ka sagaida problēmas, būtu būvējuši citviet.
Lauksaimnieks Krievārs norādīja, ka “papīru kārtošanu” uzticējis projektētājam, kurs bijis atbildīgs par saziņu ar kaimiņiem un komunikāciju ar būvvaldi.
Kad Līga ieraudzīja lagūnu, teju uzbūvētu, Krievārs vēlējies kompensēt zaudējumus, piedāvājot vietā citu zemesgabalu. Krievārs stāstīja, ka uzrādījis sešus zemes gabalus, kā pats saka, krietni labākus, bet kaimiņi atteikušies no visa piedāvātā. Tāpat kaimiņi noraidījuši 20 tūkstošu eiro kompensāciju.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Izplēnot sapņiem par saimniekošanu dzimtas īpašumā, pieprasa 40 tūkstošus eiro
Krievāra piedāvātos kompensāciju veidus noraidījusi, jo uzsver, ka ģimenei ir emocionāla piesaiste vecvecāku īpašumam, raidījumam stāstīja Līga. Viņa informēja, ka pieprasījusi no Krievāra 40 tūkstošu euro kompensāciju.
Līga Berga
uzskata, ka zaudējusi dzimtas īpašumu
Tas ir mūsu dzimtas īpašums. Kurš var novērtēt šo emocionālo vērtību? Mēs viņam nosūtījām oficiālu vēstuli, ko sagatavoja jurists. Tajā pa punktiem pamatots, kāpēc tieši šāda summa. Nosūtījām, bet atbildes nav. Viņš ar mums nekomunicē.
Aizkraukles novada Būvvalde informējusi aizskartā īpašuma saimniekus, ka viņi var apstrīdēt būvatļauju tiesā, pašvaldība to nevarot atcelt. Līga gan uzskata, ka arī tiesa, visticamāk, neliks aizbērt milzu lagūnu, jo tā jau gandrīz pabeigta.
Līga Berga
uzskata, ka zaudējusi dzimtas īpašumu
Tā kā lagūna praktiski gatava, tiesa skatīsies samērīgumu pret mūsu īpašumu. Es saprotu, ka mēs jebkurā gadījumā esam zaudētāji. Tiesa var lemt, ka mūsu intereses ir aizskartas, bet domāju, ka tad tiesa lems, ka pašvaldībai jāizmaksā mūsu zemes kadastrālo vērtību, jo šeit neviens mērnieks nenovērtēs zemesgabalu tā, it kā šīs lagūnas te nebūtu. Tad tai būtu lielāka vērtība, bet tagad nav nekādas vērtības.
Pašvaldība sprukās, piedāvā risinājumu
Pēc “Bez Tabu” iesaistīšanās Aizkraukles novada pašvaldība nolēmusi aicināt uz sarunām visas iesaistītās puses, tāpat pašvaldība arī uzsākusi zemesgabala kā kompensācijas meklējumus, saprotot, ka ir Kokneses novada Būvvaldes rīcības seku pārmantotāja.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Uldis Riekstiņš
Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors
Komfortabli dzīvot, visdrīzāk, tur nevarēs. Es, protams, nevaru teikt citu vietā, cik tuvs sirdij ir dzimtas īpašums, bet, manuprāt, līdzvērtīgs īpašums citā vietā ar elektrības pieslēgumu un pamatiem ir pat labāks.
Pagaidām vircas lagūnas darbus būvvalde apturējusi, jo pārkāpti noteikumi: nav izbūvēts žogs, kas ir obligāta prasība. Dienā, kad apkaimē viesojās “Bez Tabu” dziļajā bedrē ar stāvajām un slidenajām sienām bija iekļuvis zaķis, kurš izmisīgi, bet nesekmīgi centās izkļūt no bedres. Viņu no nāves izglāba “Bez Tabu” piesaistītie Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki. Lielajā krātuvē gan bija arī cita, nu jau miruša dzīvnieka mirstīgās atliekas.
Tā kā vircas krātuve top ar Eiropas Savienības atbalstu, “Bez Tabu” vērsās Lauku atbalsta dienestā (LAD), kas administrē finansējuma izmaksu lauksaimniekiem.
LAD atbilde
Konkrētā zemnieku saimniecība ir iesniegusi projektu arī Lauku atbalsta dienestam. Šobrīd projekts ir īstenošanā, bet LAD nav veicis maksājumus, jo vēl nav sasniegti plānotie rezultāti. Ja tiks konstatēts, ka būvniecība notikusi neatbilstoši, LAD finansējumu neizmaksās.
