“Kaut nekaitētu tās zāles!”; kardiologs Andrejs Ērglis ierauts viltus ziņas skandālā – viņa vārdā internetā reklamē mistisku brīnumlīdzekli

Kardiologs un profesors Andrejs Ērglis atzīst – intervijās, diskusijās un televīzijas raidījumos kā savas nozares speciālists piedalījies daudzkārt, tāpēc ieguvis atpazīstamību un, visticamāk, ieinteresējis arī viltus ziņas rakstītājus. Viņš ar ironiju secina – vienmēr kameru priekšā (un ne tikai) uzvedas pieklājīgi, tāpēc izdzīt no studijas neesot bijusi vajadzība. Pēc tam, kad gari un plaši izklāstīts it kā notikušais skandāls studijā, raksta pavediens pamazām aizved līdz kāda mistiska brīnumlīdzekļa slavināšanai, kas kā ar roku noņemot sirds, asinsvadu un citas veselības problēmas. Andrejs Ērglis atgādina, ka ārstiem Latvijā aizliegts reklamēt konkrētus medikamentus.

Andrejs Ērglis

kardiologs, profesors

“Tās tiešām ir reālas viltus ziņas, kas ir reāls drauds gan ekonomiski, ekonomiski zaudējumi pašiem iedzīvotājiem, tāpēc ka viņi pērk kaut kādus absolūti mistiskus, tur vienkārši… kaut nekaitētu tās zāles! Bet noteikti nekādas pētītas zāles nav.”

Raksta titulbilde rada maldīgu iespaidu, ka spraigie notikumi norisinājušies tieši TV3 studijā un interviju vadījis žurnālists Arnis Krauze. Viņš atzīst – ilgi cerējis, ka par viltus ziņu veidotāju upuri nekļūs, jo tieši tādā situācijā vēl nesen nonākuši viņa kolēģi – Tālis Eipurs un Jānis Domburs. Arnis Krauze secina: “Es teiktu, ka tā ir diezgan veiksmīgi uzrakstīta, jo tur ir sakompilēti fakti ar izgudrojumiem.” Žurnālists min trīs sarkanos karogus, kas signalizē – ziņa var būt nepatiesa. Pirmkārt, ja lasītāju uzmanību cenšas piesaistīt ar sensacionāliem, skandaloziem virsrakstiem, kas tā vien rada vēlmi atvērt rakstu un izlasīt, otrkārt, tekstā čum un mudž no pareizrakstības kļūdām un treškārt – stāsts piesātināts ar aizdomīgiem, bet viegli pārbaudāmiem faktiem. Piemēram, šajā gadījumā rakstā minēts, ka nepatīkamais starpgadījums no ētera dzēsts, taču mūsdienās, kad teju katrā mājsaimniecībā pieejama interaktīvā televīzijā ar iespēju noskatīties raidījumus, kas bijuši ēterā pirms dienas, divām vai pat senāk, šāds apgalvojums neiztur kritiku, uzskata žurnālists. Krauze uzsver – viss, kas “aizgājis ēterā”, tur arī paliek un nav dzēšams. Tāpat minēts, ka spraigie notikumi norisinājušies studijā, klātesot skatītājiem, taču žurnālists atgādina, ka skatītāju klātbūtne interviju vai diskusiju laikā TV3 studijā netiek praktizēta.

Dezinfomrācijas pētniece Nika Aleksejeva pārliecināta – krāpnieki, iesaistot sabiedrībā atpazīstamas personības, vēlas panākt pēc iespējas vairāk klikšķu uz raksta saites. Pētniece veikusi izmeklēšanu un secinājusi: domēns, uz kura ziņa izvietota, bāzēts Krievijā un izplata dezinformāciju par dažādiem medicīnas pakalpojumiem un brīnumzālēm ne tikai latviešu, bet arī bulgāru, čehu, slovāku un malajiešu valodā. Viņa atzīst – pāragri spriest, vai ziņa ir agresorvalsts īstenota hibrīdkara elements. Viņa skaidro, ka raksta autoru mērķis ir pelnīt ar “klikšķu” skaitu, konvertējot tos naudā, vai lapas atvēršana palaiž ļaunprātīgu ļaunatūru ar mērķi iegūt lasītāja personas datus. Tādā gadījumā apdraudēti gan dati, gan pati ierīce, piemēram, telefons vai dators, kur raksts atvērts. Novērst šādu lapu un kampaņu izveidi esot teju neiespējami, uzskata N. Aleksejeva, tāpēc atliekot vien pašiem būt modriem un ziņot par šādiem rakstiem vietņu administrācijai. Savukārt tos, kurus piemeklējušas veselības problēmas un radusies vēlme iegādāties medikamentus internetā, A. Ērglis aicina vispirms konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.