Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
“Negribas runāt, asaras birst!” Atņemot pasta nodaļu, sāpina Kuldīgas novada iedzīvotājus
Kuldīgas novadā iedzīvotāji ir neizpratnē par Vārmes pasta nodaļas darba laika saīsināšanu uz vienu stundu dienā. Norādot, ka pasta nodaļas pakalpojumi allaž bijuši ļoti svarīgi, uzskata, ka VAS “Latvijas Pasts” vienaldzīgas iedzīvotāju vajadzības.
Kuldīgas novada Vārmes pagastā no 2021.gada 22.septembra mainīts pasta nodaļas darbības modelis un darba laiks. Tagad pasta nodaļā darbdienās klientus uzņem vien stundu no plkst. 10 līdz 11. Uzklausītie Vārmes iedzīvotāji teic, ka šāds darba laiks ne visiem ir piemērots, turklāt preču un pakalpojumu klāsts esot daudz mazāks.
VAS “Latvijas Pasts” jau ilgstoši veic korekcijas lauku reģionu pasta nodaļu tīklā, pielāgojoties pieprasījumam, informē uzņēmuma valdes loceklis Kristaps Krūmiņš. Strādājot pilnu darba laiku pie esošā pieprasījuma, Vārmes pasta nodaļa radīja “Latvijas Pastam” ikgadējos zaudējumus vairāk nekā 18 000 eiro apmērā, informē uzņēmumā.
Pie ļoti zema pieprasījuma mēs pārskatām pasta nodaļu darba laiku. Nodaļas, par kurām runājam, ir tādas, kurās dienā ienāk pieci klienti. Es runāju par tiem, kuri veic kādu darījumu, nevis parunājas ar labu paziņu. Šo piecu klientu dēļ nebūs izdevīgi strādāt astoņas stundas vai ilgāk.
VAS “Latvijas Pasts” informē, ka jebkuram reģionu iedzīvotājam jau patlaban ir plašas iespējas saņemt nepieciešamos pasta pakalpojumus arī pie pastnieka tieši savā dzīvesvietā. Pastnieks klienta dzīvesvietā nodrošina tos pašus pakalpojumus, kas pieejami pasta pakalpojumu sniegšanas vietā: vēstuļu korespondences un pasta paku sūtījumu piegādi, pieņemšanu un nosūtīšanu, pastmarku un aplokšņu iegādi, preses izdevumu abonēšanu, naudas pārvedumu un pensijas saņemšanu, komunālo un citu rēķinu apmaksu, iemaksas PNS kontā, komercpreču iegādi u.c.
Uzklausītie iedzīvotāji gan norāda, ka “ceļojošais pastnieks”, kurš uz stundu ierodas pasta nodaļā vai dzīvesvietā nespējot piedāvāt līdzvērtīgu preču un pakalpojumu klāstu, salīdzinot ar agrāko pilna laika pasta nodaļu.
Skaidrs, ka veikala klāstu nevedam. Ir populārākās preces, ko ved automašīnā. Tāpat pastniekiem ir katalogi, kuros klienti var izvēlēties preces. Tās saņems nākamajā vai aiznākamajā dienā.
Iedzīvotāji arī pauž viedokli, ka viņiem, nodokļu maksātājiem, pasta pakalpojumi pienākas tāpat kā policijas, neatliekamās medicīniskās palīdzības vai citi būtiski pakalpojumi. Tomēr, kā norāda uzņēmuma valdes loceklis Kristaps Krūmiņš, “Latvijas Pasts” iztiek no nopelnītā, nevis ir atkarīgs no valsts atbalsta.
Mēs neesam valsts iestāde, ko finansē no valsts budžeta. “Latvijas Pasts” strādā pēc biznesa principiem. Uzturot nerentablas pasta nodaļas, nodarbotos ar sava veida labdarību. Šāds labdarības pasākums būtu jāiestrādā tarifos jeb cenās. Uzturot pasta nodaļu ar zemu pieprasījumu, par to, visdrīzāk maksās lielāko pilsētu klienti. Viņi teiks, ka mūsu cenas ir pārāk augstas. Veidojas dilemma: vai mēs gribam, lai pilsētnieki maksā par lauku pasta nodaļu uzturēšanu? No valsts nav atbalsta tīkla uzturēšanai. Mums pašiem viss jānopelna. Sabiedrisko pakalpojumu regulators katru gadu vērtē, kā “Latvijas Pasts” strādā. Ja sāks iezīmēties, ka mums sāk veidoties zaudējumi, mums liktu izmaksas iestrādāt tarifos.
Krūmiņš informē, ka Lietuvā “ceļojošie pastnieki” nosedz divas trešdaļas valsts teritorijas, savukārt Latvijā šāds modelis izvēlēts pusē administratīvo teritoriju.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
