Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Radinieki atceļ bēres, jo apbedīšanas firma atsakās atdot mirstīgās atliekas
Sievieti pēc nāves sociālajā aprūpes centrā Ventspils pusē nogādā uz apbedīšanas namu Talsu novadā un tuviniekiem par to izraksta neadekvātu rēķinu.
“Mēs ieradāmies uz “Apbedīšanas nams – Krematorija” morgu pēc mirušā, viņi izrakstīja rēķinu, bet atteicās izsniegt mirušo, kamēr rēķins nebūs samaksāts. Tāda prakse mums ir pirmo reizi,” tā par ierašanos Talsu novadā stāsta Valmieras apbedīšanas biroja “Ritus” vadītājs un arī mirušās sievietes meitas pilnvarotais pārstāvis Edmunds Litiņš. Viņš kopā ar firmas darbinieku pēc mirstīgajām atliekām uz “Apbedīšanas namu – Krematorija” brauc jau otro reizi.
“Mēs pieteicāmies, ka mēs varam to rēķinu nogādāt piederīgajai un viņa pati tiks galā ar pakalpojumu sniedzēju. Viņi tam nepiekrita. Nonācām līdz tam, ka izsauca policiju,” turpina Edmunds.
Likuma varas pārstāvis no vietējā iecirkņa ilgu laiku cenšas ieviest skaidrību un tomēr panākt līķa izsniegšanu, taču vietējie apbedītāji pastāv uz savu. “Arī ar policijas palīdzību mēs to mirušo nevarējām atgūt, un mirusī persona tika paturēta kā ķīla, kamēr netiks samaksāta nauda. Nu, tas ir kaut kas nedzirdēts, manuprāt, vispār pasaulē. Mēs nekad neatļautos, ja mums nesamaksā par mūsu pakalpojumu, aizturēt mirušo,” uzsver apbedīšanas biroja “Ritus” vadītājs.
Tuviniekiem nākas atcelt ieplānotās bēres, jo beigu beigās nemaz nav, ko guldīt zemes klēpī.
“Dīvaini, ka mirušais tiek nogādāts tik lielā attālumā. Šajā gadījumā tie ir aptuveni 80 kilometri no Ventspils. Kāpēc tad nevarēja aizvest uz morgu Ventspilī, kas ir tuvāk? Es zinu vismaz vienu šādu vietu noteikti. Kāpēc ir jāpārmaksā par lieki vestiem kilometriem? Un pats rēķins, manā skatījumā, patiešām ir ļoti būtiski paaugstināts vismaz divas reizes,” uzskata piederīgās pilnvarotais pārstāvis.
Sēru laikā meita gan neatmet visam ar roku un lūdz apbedītājiem atkārtoti doties uz Kurzemi, lai tomēr nogādātu līdz kapavietai mirušās sievietes līķi. Uz Talsu novadu dodas arī “Bez Tabu”. Morga darbiniekam Andrim izskaidrojam radušos situāciju un mēģinām panākt kādu kompromisu. “Apbedīšanas nama – Krematorija” darbinieks vien bilst, ka viņam šeit neesot nekādas teikšanas, lai zvana firmas pārstāvjiem.
“Apbedīšanas nama – Krematorija” pārstāvis Edgars Timpa pa telefonu izskaidro rēķinā redzamo pozīciju izmaksu veidošanos un norāda, kā tā ir normāla prakse, turklāt arī firmas mājaslapā atrodama informācija par pakalpojumu cenām. Līdz ar to morgā nesaskata nekādus šķēršļus. Atbildot uz jautājumu, vai uzņēmums šajā situācijā negrasās piekāpties, Edgars uzsver, ka šajā gadījumā, “kā tas tagad izskatās, apmēram ar spēku pozīciju, bez maz vai – atdodiet un uz redzēšanos? Nu, ziniet, tas, kā minimums, nav civilizēti”.
Nepilnus 60 gadus vecā sieviete marta beigās nopietnu veselības problēmu dēļ tiek pārvesta no sociālās aprūpes centrā Krustpilī uz pansionātu “Landzes” Piltenē. 1. aprīlī izdziest kundzes dzīvība, un viņu pēc nāves uzreiz nogādā uz apbedīšanas namu Talsu novadā, kas atrodas cita sociālā aprūpes centra – “Stūrīši” – teritorijā. Abi pansionāti pieder biedrībai Latvijas Sarkanais Krusts (LSK). “Stūrīšu” pansionāta direktore gan norāda, ka uzreiz pēc nāves atbildību par biedrības aprūpes centros mirušajām personām uzņemas tieši “Apbedīšanas nams – Krematorija”, ar kuru tad ir noslēgts līgums.
Tikai “Bez Tabu” viesošanās laikā Stūrīšu saimniece un arī LSK Kurzemes komitejas izpilddirektore it kā pirmo reizi uzzina, ka no Krustpils uz Piltenes pansionātu pārvestajai sievietei, kurai pēc aptuveni nedēļas uz mūžiem apstājas sirds, izrādās ir bērni, taču ir atņemtas mātes aprūpes tiesības.
Apbedīšanas sfēra sociālās aprūpes centros Kurzemē patiešām ir “centralizēta”, proti, piemēram, vien nelielā attālumā no aprūpes centra “Stūrīši” atrodas “Apbedīšanas nama – Krematorija” ēka līķu uzglabāšanai. Ik dienas garām morgam soļo vietējā pansionāta iemītnieki un citi iedzīvotāji, iespējams, pat nenojaušot, ka šeit izveidojusies prātam neaptverama problēma, proti, “Apbedīšanas nams – Krematorija” tuviniekiem neizsniedz citā aprūpes centrā mirušas sievietes līķi.
LSK augstā amatā esošā Boitmanes kundze notikušajā nu saskata tuvinieku mantkārību. “Ja jums tā godīgi pateikt, tad tagad es saprotu. Tātad pašvaldība, ja nebūtu piederīgo, tad pašvaldība būtu tās lietas visu sadarījusi pati ar to firmu. Tā piederīgā no kaut kurienes uzradās, viņa domāja, ka pašvaldība naudu tagad dos. Bet pašvaldība nevienam naudu nedod, ja uzrodas piederīgais. Lūk, te laikam ir tas skandāls.”
Man piezvanīja no Krustpils pašvaldības un pateica, ka nav, kas apglabā. Es piekritu. Biju šokēta, ka mirstīgās atliekas jau pārvestas uz Talsiem! Kad pateicu, ka apbedīšanu veiks cita firma, man zvanīja kaut kāds Renārs un sāka pārmest manu izvēli. Tad viņš nosauca summu, pateica, ka būs jāmaksā, un drīz vien sarunu norāva un nometa klausuli. Vai patvaļīgi aizturēt mirstīgās atliekas ir likumīgi? Viņiem bija jāizsniedz mirstīgās atliekas un jāiedod rēķins. Kad es saņemtu rokās to rēķinu, es viņu taču apmaksātu. Izmantot cilvēku tādā brīdī – tas ir vājprāts!
“Bez Tabu” noskaidro, ka Boitmanes kundzi ar “Apbedīšanas namu – Krematorija” saista ne tikai biznesa attiecības, bet arī radniecīgas saites. Latvijas Sarkanajā Krustā par darba aizsardzības speciālistu un šoferi strādā Boitmanes dēls Renārs. Neoficiāli zināms, ka viņš reizēm arī pārvadā mirušos no pansionātiem uz morgu Talsu novadā. Tikmēr “Apbedīšanas namā – Krematorija” vadošā amatā atrodas vēl viens radinieks – jau pa telefonu iepazītais Edgars Timpa.
Viņš norāda, ka pirmdien, 1. aprīlī, tika izskaidroti visi nosacījumi, kam apbedīšanas biroja pārstāvis neesot piekritis. “Otrdien bija atkārtots zvans no tās [pilnvarotās] personas, kura ultimāta veidā paskaidroja un informēja, ka būs klāt trešdien un lai tik pamēģinot kaut ko neatdot, pretējā gadījumā draudot ar kaut kādām nepatikšanām.”
Timpa piebilst, ka praksē, sazinoties ar tuviniekiem pa tiešo, neesot nekādas problēmas, bet – tiklīdz tiek iesaistītas citas apbedīšanas firmas, tā uzreiz rodoties problēmas. “Iespējams, ka tas ir saistīts ar kaut kādu konkurenci vai nepatiku.”
Savukārt, runājot par radniecību ar LSK Kurzemes komitejas izpilddirektori Anitu Boitmani, “Apbedīšanas nama – Krematorija” pārstāvis vien noteic, ka šajā gadījumā pastāv tikai darba attiecības.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārstāve Santa Zarāne, komentējot radušās domstarpības, uzsver, ka vispirms jāmēģina tikt galā savstarpējo sarunu līmenī, bet, ja tas neizdodas, pastāv iespēja tiesāties. Ņemot vērā radušos situāciju, vispirms labāk veikt samaksu par pakalpojumu un tad piedzīt iespējamos netaisnīgi iekasētos līdzekļus. PTAC uzskata, ka firma ir tiesīga prasīt apmaksāt rēķinu par pakalpojumiem.
Aizdomu ēna gan vēl vairāk savelkas, kad aplūkojam rēķinu noformējumu, proti, ar neapbruņotu aci redzams, ka būtiski atšķiras rēķinu paraksti, lai gan formāli to it kā izsniedzis viens un tas pats cilvēks jeb “Bez Tabu” sastaptais Andris. Iespējams, pirmo rēķinu parakstījusi pavisam cita persona, uzdodoties par savu kolēģi.
Uz mirkli atliekot radušās domstarpības, mirušās sievietes meita un pilnvarotais pārstāvis nolemj tomēr samaksāt par, viņuprāt, aizdomīgajiem pakalpojumiem, izņemt mirstīgās atliekas un guldīt tās zemes klēpī. Tiesa gan, šobrīd jau top nepieciešamie dokumenti, lai vērstos pret “Apbedīšanas namu – Krematorija”.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
