Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
“Ušakova kepkas” liktenis: rīdzinieki gaida, kad noņems žogu
Rīdziniece Kristīne, kuras ceļš ved gar tā saucamo Ušakova kepku, vēlas noskaidrot, kad beidzot tiks noņems žogs ap kalnu.
Interesē Dreiliņkalna liktenis. 2015. gadā tika teikts, ka uz kalna nedrīkstēšot atrasties cilvēki piecus gadus. Gadi pagājuši, žogs palicis, bet cilvēki tur tāpat uzturas, lienot caur žogā izplēstu caurumu. Vai tas ir cilvēkiem droši? Varbūt ir vērts beidzot atvērt vārtus un ļaut cilvēkiem ienākt pa vārtiem, nevis pa caurumu žogā.
Arī citi satiktie rīdzinieki uzskata, ka žogu beidzot vajadzētu noņemt nost. Viņuprāt, atrasties uz kalna neesot vairs bīstami.
Lai gan teritorija ir slēgta un ir uzstādīta brīdinoša zīme, tāpat cilvēki to ignorē, lienot pa žogā izplēstu caurumu. Blakus teritorijai atrodas Rīgas 84. vidusskola, novērojam, ka tieši bērni pēc mācībām ir iecienījuši izklaidēties kalna virsotnē.
Skolas direktore Vineta Misgirda gan skaidro, ka sporta kompleksu apmeklē bērni arī no citām skolām. 84. vidusskolas audzēkņi ir informēti, ka uz kalna nedrīkst atrasties.
Noteikti daudzi rīdzinieki atceras, ka pirms pāris gadiem, kad galvaspilsētas mērs vēl bija Nils Ušakovs, vārti bijuši atvērti un varēja baudīt ziemas priekus. Patiesībā šādas aktivitātes nedrīkstēja notikt.
Dreiliņkalns ir izveidots, rekultivējot iepriekš esošu izgāztuvi. Joprojām šai vietai ir potenciāli piesārņotas vietas statuss. Jo vairāk cilvēki pa kalnu staigātu, tad lielāka iespēja, ka piesārņojums, kas ir zem šī kalna, izlauztos ārā – gaisā vai nokļūtu gruntsūdeņos. Visticamāk, šis žogs vēl ilgi būs.
Policija regulāri patrulējot un uzmanot teritoriju. Ja pieķer kādu pārkāpēju, katru situāciju vērtējot individuāli, taču atgādina, ka “ziepes” varot būt pamatīgas, piemēram, par žoga bojāšanu var iestāties kriminālatbildība.
Valsts vides dienests pērnā gada pavasarī esot saskaņojis vides stāvokļa uzraudzības jeb monitoringa programmu rekultivētās izgāztuves teritorijā. Pašvaldībai šo uzraudzību ir pienākums nodrošināt turpmākos 15 gadus, vienlaikus par rezultātiem informējot Valsts vides dienestu.
Attiecībā uz teritorijas nožogošanu Valsts vides dienests nesaredz būtiskus šķēršļus žoga demontāžai, ja Rīgas domes spēj kā citādi nodrošināt monitoringa urbumu aizsardzību, kā arī nodrošināt, ka izveidotais segums un vides stāvokļa uzraudzības stacijas netiktu bojātas.
Šobrīd gan Rīgas dome neuzskata, ka žogs būtu jālikvidē.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
