Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
“Nevaram saņemt palīdzību!” Ukraiņi izmisumā: bērni slimo, ģimenes ārsti atsaka
Ukrainas iedzīvotājiem ar maziem bērniem, no kara šausmām dzimtenē patveroties Latvijā, šeit lielas grūtības sagādā ģimenes ārstu vai pediatru atrašana savām atvasēm, ziņo ukrainiete Marina. Viņa arī norāda, ka daudzi ukraiņi ir bezizejā: bez sava ārsta aprūpes bērnus ar ielaistām kaitēm nākas nogādāt vai nu slimnīcā, vai atrādīt privātā medicīnas iestādē, kuras izrakstītie rēķini daudziem nav pa kabatai.
Ukrainietei Marinai ir divi mazi bērni. Rodot patvērumu no kara Latvijā, viņa šeit turas kopā ar citiem tautiešiem, tai skaitā daudzām citām ukrainietēm ar maziem bērniem.
Jaunajā realitātē tikai kopā varam orientēties sociālajā vidē, bērnu izglītošanā, veselības aprūpē. Mums bija jāsaprot, kā mums šeit virzīties. Mēs esam pateicīgi par visu, kas mums šeit ir. Latvijā mammas meklē veselības pakalpojumus un izglītību bērnam. Bet, laikam ejot, jācīnās ar daudzām problēmām, bet nav kam pasūdzēties.
Marina pati un, kā pati saka, arī citas ukrainietes-mazu bērnu mammas ir izmisumā, jo Rīgā ir ļoti lielas grūtības atrast maziem bērniem ģimenes ārstu vai pediatru. Nacionālā veselības dienesta (NVD), kas atbildīgs par veselības pakalpojumu pieejamību, sagatavotus sarakstus ar ārstu numuriem ukraiņiem izsniedz Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem.
Saslima mana meita, tajā brīdī viņai bija pusotrs gads. Zvanīju uz visiem numuriem, kurus man iedalīja bēgļu centrā. Atteica katrs. Baidās uzņemties atbildību par mazu bērnu veselības stāvokli. Ja ir lielāks, piemēram, astoņus gadus vecs, tad varbūt vieglāk atrast ģimenes ārstu vai pediatru, bet tieši par maziem bērniem baidās uzņemties atbildību.
Arī “Bez Tabu” kameras priekšā Marina sazvanīja vairākas iestādes, kuru numurus viņai un citiem Ukrainas iedzīvotājiem izsniedza atbalsta centrā Rīgā. Šo iestāžu pārstāvji viņai un bērniem iedeva “kurvīti”.
Ved bērnus vai nu uz privātu iestādi, kas izraksta milzu rēķinus, vai ar ielaistām kaitēm uz slimnīcu
“Mēs nevaram saņemt palīdzību. Vai nu jāsauc ātrā palīdzība, vai jādodas uz medicīnas centru “ARS”,” raidījumam pauda Marina.
Tā kā bērnu nevar pierakstīt pie sava ārsta un pēc pirmajiem simptomiem nevar sākt ārstēšanu, nereti mazos ukraiņus ar ielaistām kaitēm nogādā slimnīcā, stāsta Marina. Laikus ārstēšanā var palīdzēt privāta medicīnas iestāde, bet tās rēķini par pakalpojumiem ir ļoti lieli. Marina uzrāda vairākus privātās medicīnas iestādes “ARS” rēķinus par ārstēšanu iestādē vai mājās, izsaucot “ARS” ārstu. Rēķini ir robežās no pārdesmit eiro līdz pat gandrīz 100 eiro. Šādas summas daudziem ukraiņiem nav pa kabatai, tāpēc ar rēķinu apmaksu vairākām mammām palīdzējuši apmaksāt Latvijas iedzīvotāji, labdari, norāda Marina.
“Tas nav normāli!” tā par šo izsakās par veselības pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu atbildīgā iestādes – NVD – Rīgas nodaļas vadītāja Renāte Neimane.
Problēma ar mazāku bērnu aprūpi nav tikai ukraiņu, bet arī mūsu pašu bērniem. Notiek paaudžu nomaiņa. Ģimenes ārsti mainās. Lielākoties atsakās tie ģimenes ārsti, kuri ir no vecās paaudzes, vecie terapeiti. Viņi nav pārāk gatavi bērnu aprūpei.
Ilggadējie ģimenes ārsti savulaik neesot labi apmācīti mazu bērnu ārstēšanā, tāpēc negrib uzņemties atbildību, bet pediatru (bērnu ārstu) ir maz, norāda NVD pārstāve Neimane. NVD paļaujas uz paaudžu nomaiņu ārstu vidē un liek cerības nākotnē uz jaunajiem speciālistiem, kuri protot apieties ar visiem, tai skaitā maziem bērniem.
Šādus gadījumus vajag nodot NVD. Mēs to risinām, piemeklējam ārstus. Nodarbojamies ar to visu laiku: Covid-19 pandēmijas laikā, arī ukraiņu bērniem. Noteikti nokārtojam situācijas, saprotot, ka tās nav tik vienkāršas.
NVD pārstāve Neimane nezina, vai, izdalot ģimenes ārstu numurus ukraiņiem, viņi tiek informēti par iespēju vērsties NVD, ja pašiem ģimenes ārstus neizdodas piemeklēt. “Grūti pateikt, kāda informācija ir izplatīta uz tām lapām. Mēs pārrunāsim vēlreiz, kādu informāciju dot. To mēs varam nokārtot,” – tā NVD pārstāve Neimane.
Ukrainiete Marina ir pārliecināta, ka atbildīgie, izsniedzot telefona numurus, iepriekš nav pārliecinājušies, vai konkrētie dakteri pieņem jaunus pacientus, tai skaitā mazus bērnus.
Latvijas Ārstu biedrība norāda – ģimenes ārsti ir pārslogoti. Aicina piešķirt finansējumu papildu ārstu praksēm
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas un Latvijas Pediatru asociācijas vadošās personas atteicās publiski skaidrot iemeslus, kāpēc ukraiņiem ir tik grūti atrast bērniem ģimenes ārstu vai pediatru.
Latvijas Ārstu biedrības prezidente, ģimenes ārste Ilze Aizsilniece norāda – Latvijā akūti trūkst ģimenes ārstu, savukārt esošie, pat viszinošākie bērnu aprūpē, ir pārslogoti.
Lai nodrošinātu normālu pieejamību gan Latvijas iedzīvotājiem, gan Ukrainas iedzīvotājiem, nevajag lielu papildu finansējumu. Nepieciešamas vēl vairāk ģimenes ārstu prakšu. Tās jāorganizē pēc reģioniem, arī raugoties, kur vairāk ukraiņu izvietoti, kur vairāk ukraiņu ar bērniem. Papildu nepieciešama apmēram 56 ģimenes ārstu prakses. To jāorganizē, sadarbojoties NVD, Veselības ministrijai un Finanšu ministrijai. Tad lietas sakārtosies. Nevar teikt ārstam – tu jau tā pieņem 3000 pacientu, bet paņem vēl 200 klāt. Lai to visu primārajā aprūpē sakārtotu, nav vajadzīga liela nauda. Tie ir apmēram 8,7 miljoni eiro gadā. Cilvēkiem, kuri ieradušies no Ukrainas, kuri tagad ir mūsu cilvēki, vajadzīgi 24 ģimenes ārsti. Ir jāveido jaunas ģimenes ārstu prakses, tām jāpiešķir finansējums.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
