Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
"Sit ar kokiem, bojā mantas!" Četru bērnu māmiņa stāsta par notiekošo skolā
Četru bērnu mamma norūpējusies par Rīgas Pļavnieku pamatskolā notiekošo. Ceturtajā klasē, kur mācās arī Ilzes dēls, vairāku puišu grupa aizskar pārējos audzēkņus.
Ar skolas darbiniekiem par notiekošo esot runāts, un mamma atzīst, ka pedagogi tiešām iesaistās un cenšas situāciju uzlabot, tomēr efekts ir īslaicīgs.
Vecāku sapulcēs par problēmām esot runāts, taču kopsaucējs nav rasts. Ilze pat apsvēra iespēju lūgt likumsargu palīdzību.
Viņi tos, kuri ir vājāki, īsāki, sit ar kokiem, ņem nost somas, pildspalvas. Bērnam jāiemāca, ka katrai rīcībai ir sekas. Viņi vienā klasē mācās ceturto gadu. Varētu šķist, ka paaugoties kļūs gudrāki, bet diemžēl tas viss ir pretēji. Ja sākotnēji bija tikai grūstīšanās, tad tagad sit arī ar kokiem.
Skolas direktore atklāj, ka no Ilzes pēdējā laikā nav saņemti signāli par nesaskaņu turpināšanos. Skola rīkojusi lekcijas bērniem un vecākiem. Tāpat piesaistīts arī pedagoga palīgs. Direktore atklāj, ka pēc attālinātām mācībām kovida laikā bērniem ir krietni grūtāk kontrolēt savu rīcību.
Viņi klasē ir vairāki puiši, kuri savstarpēji sāk spēlēties, nespēj novilkt robežas, līdz ar to izceļas konflikts. Vecākiem novembrī organizējām sarunu par bērnu agresivitāti, ģimenes lomu šajā. No šīs klases uz sarunu atnāca tikai viens vecāks. Visbiežāk konflikta situācijas sākas ne no kā, ar atsevišķu vārdu apmaiņu.
Ilze stāsta, ka viņas dēls būtu spējīgs fiziski sevi aizstāvēt, tomēr to nedarot, jo nevēlas iespaidot klasesbiedrus. Psihologs Nils Sakss Konstantinovs gan stāsta, ka nevajadzētu atturēties no sevis aizstāvēšanas: “Fiziska saskarsme starp zēniem ir normāla lieta. Pret jebkuru iespēju risināt konfliktu fiziski izturāmies bailīgi, it kā tas būtu kaut kas slikts. Puišiem tas šajā vecumā nav nekas slikts. Ja puisim ir iespēja par sevi pastāvēt, nevajadzētu mācīt, ka jebkura agresijas izpausme ir slikta, līdz ar to jākļūst par upuri.
Psihologs Nils Sakss Konstantinovs uzsver, ka mobings skolā nav tikai atsevišķu audzēkņu, bet gan visa kolektīva problēma. Nejauka savstarpēja izturēšanās ietekmē arī visu klases audzēkņu sekmes.
Protams, ka upurim jāpalīdz visvairāk un visātrāk, taču arī tie bērni, kuri dara pāri, arī cieš no mobinga. Pat tie bērni, kuri nav šajā cīņā iesaistīti, arī viņiem tas ir slikti. Klasēs, kurās pastāv mobings, ir zemākas sekmes.
Rīgas Pļavnieku pamatskola ir lielākā pamatskola galvaspilsētā un labprāt savā pulkā redzētu vēl vienu sociālo pedagogu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
