Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Es sajutos akmens laikmetā, nevis mūsdienu modernās medicīnas iespēju laikā
Portāls tv3.lv neuzņemas atbildību par lietotāja ievietotās informācijas patiesumu un lietotāja pausto viedokli, un sūdzības iesniedzējs pats patstāvīgi atbild par sūdzībā sniegtās informācijas patiesumu. Vairāk
“Labdien! Ilgi domāju, – rakstīt vai klusēt, bet labāk izteikšu savu pārdzīvojumu. Lietas būtība ir šāda. Ģimenes ārsts mani norīkoja veikt FGS (fibrogastroskopiju). Sāku meklēt valsts apmaksāto pakalpojumu, jo tomēr tas ir nesalīdzināmi lētāk par maksas pakalpojumu.
Apzvanot lielākās medicīnas iestādes, sapratu, ka jāgaida ir ilgi – vismaz pāris mēneši. Bet tad uzsmaidīja cerība, jo man teica, lai piezvanot uz Austrumu slimnīcas klīniku “Biķernieki”. To arī darīju.
Jā. Viss kārtībā! Tikai nedēļa jāgaida. Mani laipni pabrīdināja, ka procedūra būs ar vietējo narkozi, tas nozīmē lidokaīna aerosola iepūšana rīkles galā. Piekritu, jo jau gadus desmit atpakaļ biju tādu procedūru veikusi Rīgas pilsētas 1. slimnīcā. Procedūra nav patīkama, bet viegli panesama.
Jāierodas man bija 9.02.2017. no plkst. 9.00-10.00. Ierados laikus. Jau plkst. 8.44 kasē samaksāju un devos uz norādīto kabinetu – 4. st. 6. kab. Pirms manis bija 3 pacienti. Ieņēmu rindu. Tā virzījās ātri. Jau nodomāju – kā pa konveijeru. Jau nopriecājos, ka tūlīt varēšu doties uz pārbaudi. Bet tad sākās interesantākais.
Aiz manis atnāca vēl pacients, kuru paaicināja pirms manis. Labi, lai jau iet: nodomāju. Puisis iznāca un viss apstājās. Es paliku viena, gaidot uzaicinājumu. Pēc brīža parādījās māsiņa un teica, ka būšot jāpagaida. Ārsts aizgāja uz dienesta telpām. Laiks gāja. Nu jau gaidīju pusstundu. Nekas nenotiek.
Atnāca vēl viena sieviete no nodaļas. Pa to laiku paspēju novērot vēl vienu ārprātu šajā slimnīcā. Uz pārbaudēm bija atvesta guloša (ar visu gultu) sieviete gados no nodaļas. Viņai tikai veikta sirds pārbaude. Kā jūs domājat, kā tas notika?
Sievietes gultu kabinetā neiestūma (acīmredzot nevarēja), un šī pārbaude tika veikta koridorā visu cilvēku acu priekšā. Nekādu aizslietņu! Sieviete līdz pusei kaila koridorā, un viņai tiek veikta sirds pārbaude!
Tagad pie manis. Tātad koridorā gaidot savu pārbaudi, jau biju pavadījusi stundu. Tad mani pasauca. Ieraudzīju aparātu, ar kuru man grib veikt pārbaudi. Tas tika ieslēgts, man ierodoties kabinetā. Izrādās, ka aparāts ir jāatdzesē pēc kāda darba perioda!
Man liekas, ka tas ir saglabājies vēl no padomju laikiem. Bet trakākais bija pēc tam. Kā jau teicu, zināju, kas notiks, bet kaut ko tādu, protams, nebiju gaidījusi. Aparāts bija uzsilis, rīkles gals man nomērdēts, mutē man ieliek plastmasas gabalu, lai mute būtu visu laiku vaļā, māsiņa uzmetas man virsū un piespiež pie galda un dakteris bez brīdinājuma iegrūž (vārda tiešā nozīmē) zondi man rīklē.
Man sāp, bet pateikt neko nevaru. Tik jūtu, ka pa manu kuņģi kaut kas braukā! Man kļūst slikti, bet nevienu tas neinteresē. Tad viss ir cauri. “Varat iet, uzgaidiet atbildi!” Bet ko es vēl redzu – tā saucamā “kobra” jeb zonde tiek turpat zem krāna noskalota, lai pēc tam liktu nākamajam pacientam.
Kas notiek? Es sajutos akmens laikmetā, nevis mūsdienu modernās medicīnas iespēju laikā.”
Iesūtīja: Virma
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
