Maksims jau vairākus gadus pārvietojas ar “Nissan” markas spēkratu, tādēļ arī sievai vēlējies iegādāties tā paša zīmola braucamo. Samaksājis sešus tūkstošus eiro, vīrietis autoplacī Jelgavā iegādājis 2008. gada spēkratu, kas tieši pirms mēneša ar nebūtiskiem aizrādījumiem saņēmis atļauju piedalīties ceļu satiksmē.
Kā liecina informācija Ceļu satiksmes drošības direkcijas mājaslapā, tehniskās apskates inspektors norādījis uz ” 2. tilta funkcionalitāti neietekmējošas balstiekārtas sviru deformāciju vai virspusēju koroziju,” “2. tilta funkcionalitāti neietekmējošas balstrāmja deformāciju vai virspusēju koroziju,” kā arī “Priekšējā tilta funkcionalitāti neietekmējošu balstrāmja deformāciju vai virspusēju koroziju”.
Par šiem aizrādījumiem automašīnai piešķirti trīs novērtējumi “1”, kas apliecina, ka spēkrats ir labā tehniskā stāvokli un drīkst vēl gadu piedalīties ceļu satiksmē.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Uz to paļāvies Maksims un spēkratu aptuveni mēnesi vēlāk iegādājies, veicis nepieciešamās darbības Ceļu satiksmes drošības direkcijas filiālē Jelgavā un kļuvis par braucamrīka īpašnieku. Gandrīz trīs dienu laikā nobraucis nepilnus 300 kilometrus, apstājies pie daudzdzīvokļu nama, kur kaimiņš norādījis uz savādo riepas stāvokli.
Maksims nekavējoties paskatījies, kas darās zem mašīnas, kur pamanījis bojājumus un pamatīgu rūsu. Ar evakuatora palīdzu spēkrats nogādāts servisā, kur bojājumu apmērs atklājies vēl vairāk.
Maksims
nopircis auto par sešiem tūkstošiem
Kad vadīju automašīnu, iekšā bija arī sieva un bērns. Riepa varēja pilnībā noplīst, mašīnu “parautu” uz labo pusi. Noteikti būtu kaut kur ietriecies, tas varēja viss beigties traģiski. Pēc tam teiktu, ka mašīna bija labā stāvoklī, jo nupat bija tehniskajā apskatē.
Evakuatora un remontdarbu izmaksas sasniedz teju 500 eiro. Maksims gan apzinās, ka pircis lietotu automašīnu, taču nespēj noticēt, ka tehniskajā apskatē uz šādiem bojājumiem pievērtas acis.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Maksims
Nopircis auto par sešiem tūkstošiem
Es vēl saprastu, ja šādus bojājumus konstatētu pusgadu pēc iegādes, tad neko neteiktu. Bet mēnesi pēc tam, kad mašīna bijusi tehniskajā apskatē? Kā kaut ko tādu var novērtēt ar “1”? Vai nu tehniskās apskates inspektors tiešām to neredzēja, vai viņam bija iemesls to neredzēt.
Ceļu satiksmes drošības direkcija esot pārbaudīti kameru ieraksti un secināts, ka tehniskās apskates inspektors atbilstoši veicis darba pienākumus. Tajā pašā laikā gan norāda, ka ar automašīnu šādā stāvoklī nebūtu iespējams iegūt pilnvērtīgu atļauju piedalīties ceļu satiksmē.
Mārtiņš Mālmeisters
Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvis
Mašīna šādā stāvoklī nevarētu iegūt atļauju piedalīties ceļu satiksmē. Protams, ir arī saņemti komentāri no attiecīgā inspektora. Secinājums ir viens. Tajā situācijā inspektora darbībās nav atklāti pārkāpumi. Piešķirtais vērtējums transportlīdzeklim atbilst tam brīdim. Fotogrāfijās var redzēt, ka no šīm detaļām ir ņemta nost kāda kārta, kas slēpusi attiecīgos defektus. Ja inspektors vizuāli neredz izteiktus defektus, rūsas plankumus, nav pamata pieņemt kaut ko citu.
Auto jomas pārzinātājs Uģis Vītols norāda, ka japāņu automašīnām šīs detaļas bieži vien ir pamatīgi sarūsējušas. Auto tirgotājiem esot zināmi paņēmieni, kā “palīdzēt” inspektoram nepamanīt bojājumus.
Uģis Vītols
auto jomas pārzinātājs
Rūsējošais detaļai izveidojas tāda virskārta, kur apakšā ir caurums, bet to nevar redzēt. To var pamanīt, ja pasit ar, piemēram, āmuru. Ja uz tehnisko apskati brauc lietainā dienā, kad apakšā viss ir slapjš, tad to var arī nepamanīt. Pircējiem jāizdara mājasdarbs – jāpaskatās apakšā, ja rodas jautājumi, mašīna jāaizved pie kāda speciālista.
Šis gadījums ir arī pierādījums tam, ka akli uzticēties CSDD vērtējumam nedrīkst.
