“Nekas netiek darīts!” Izšķīduši, bedraini kā veļas dēlis – grants ceļi Jelgavas novadā dzen izmisumā šoferus

Jelgavas novada Lielplatones pagasta iedzīvotāju pacietību un spēkratu izturību testē pašvaldības un valsts pārraudzībā esošie grants ceļi. Šoferi jau sen gaida seguma atjaunošanu, norādot, ka regulārie uzturēšanas darbi ir bezjēdzīgi.

“Bez Tabu” uzklausīja Lielplatones pagasta iedzīvotājus, kurus, iestājoties pavasarim, nokaitinājis pašvaldībai piederošs ceļš, kas ved šoferus līdz pagasta centram. “Slapjajās” sezonās tas izšķīst, kļūstot grūti izbraucams.

Laura
Lielplatones pagasta iedzīvotāja

Šo ceļu izmanto arī skolēnu autobuss, iedzīvotāji, kā arī zemnieki, kuri apkalpo lielas zemes platības. Segums ir ne tikai jāgreiderē, bet arī jāatjauno, bet nekas tāds netiek darīts. Ceļa segums jau ir zemāks par zemes virskārtu. Lietus laikā tas ir neizbraucams. [Automašīnas] ritošā daļa jāmaina biežāk, nekā to darītu, ja brauktu pa normālu ceļu. Viens zemnieks pats par saviem līdzekļiem pērn laboja šo ceļu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Apkaimes iedzīvotāji norādīja, ka kolektīvā sūdzībā jau reiz vērsušies vietvarā, pieprasot sakārtot ceļu. Ilgstoši saņēmuši “kurvīti”, šķiet, beidzot saklausīti, jo sarunā ar raidījumu pašvaldībā solīja – segumu pārbūvēs. “Pašvaldībā rakstām projektus, piesaistot finansējumu. Šogad plānojam veikt šā ceļa virsmas divkāršo apstrādi. Tāpat Lielplatones pagastā šogad plānojam atjaunot segumu vēl vienai ielai. Priekš mums tas ir daudz. Protams, gribas darīt vēl, bet saprotam, ka novadā ir daudz pagastu ar sliktiem ceļiem,” norādīja Līga Rozenbaha, Lielplatones pagasta pārvaldes vadītāja.

Tāpat apkaimes iedzīvotājus satrauc arī valsts pārraudzībā esošais, padsmit kilometru garais ceļš Ērmiķi-Tīsi (V1058). Arī pa to kursē iedzīvotāji, lauksaimnieki, skolēnu autobuss un tūristi, jo apkaimē ir apskates vietas. Dienā, kad šo ceļu apskatīja “Bez Tabu”, tajā iebrauktas rises, bet segums ir sauss. Tomēr slapjā laikā tas izšķīst – to apliecina iedzīvotāju uzrādītie video. VSIA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) uz ceļa uzstādījuši spēkratu masas ierobežojumus (ceļazīmes), kā to dara daudzviet. Tas gan nerisina problēmu, jo smagajai tehnikai tāpat neizbēgami jābrauc pa šo ceļu, norādīja iedzīvotāji. Arī šeit vietējie sagaida kādus kardinālākus uzlabojumus.

Laura
Lielplatones pagasta iedzīvotāja

Arī pa šo ceļu brauc skolēnu autobuss. Kā var, tā brauc. Tas apdraud bērnu dzīvību un veselību, drošību uz ceļa. Uz šā ceļa iestrēga divas smagās automašīnas. Iestrēga tik ļoti, ka, kad piegāju, bedre jau bija līdz ceļiem. Saviem spēkiem nevarēja tikt galā. Brauca palīgā zemnieki ar traktoriem.

Latvijā grants ceļu kopgarums ir vairāk nekā 10 tūkstošu kilometru. Vairāk nekā pusi valsts autoceļu ar grants segumu LVC vērtē kā sliktus vai ļoti sliktus. Pavasara šķīdoņa dēļ autotransporta masas ierobežojumi patlaban ir ieviesti vairāku simtu valsts autoceļu posmos ar grants segumu, informēja LVC.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Anna Kononova
LVC pārstāve

Latvijā ir ļoti daudz ceļu, maz iedzīvotāju un ne tik daudz finansējuma, ko iespējams piešķirt no valsts budžeta, lai visus ceļus savestu kārtībā.

Plānā maka dēļ atjauno vai kardināli pārbūvē tos vietējas vai reģionālās nozīmes autoceļus, kas atbilst noteiktiem kritērijiem, piemēram, pilda pagasta un novada centru savienojošo funkciju. “Tie vietējie un reģionālie ceļi, kuri ir ārpus šīm stratēģijām, kritērijiem, tiek uzturēti ikdienas uzturēšanas gaitā,” norādīja LVC pārstāve Anna Kononova.

Līdz 2027 gadam valsts LVC personā plāno sakārtot vairākus tūkstošus par svarīgiem atzītos reģionālos un vietējas nozīmes ceļus. Tā kā konkrētais ceļš (V1058) Lielplatones pagastā neatbilst svarīguma kritērijiem (nepilda savienojošo funkciju), tam neveiks kardinālus pārbūves, atjaunošanas darbus, informēja LVC. Šo ceļu turpinās uzturēt tik daudz, lai būtu kaut cik izbraucams.

Tuvāko gadu laikā pēc brīvprātības principa plānots pašvaldību īpašumā nodot vairākus tūkstošus valsts vietējo ceļu, līdztekus tam piedāvājot arī mērķdotācijas. Tas esot nepieciešams, jo valstij trūkst finansējuma visu šo ceļu uzturēšanai, tāpat arguments esot, ka vietvaras labāk zinot, kā veiksmīgāk rīkoties savā saimniecībā, raidījumu informēja Satiksmes ministrijā. Pašvaldībām ceļu uzturēšanai tiek solīti 1560 eiro par kilometru, kas ir identiska summai, kādu jau šobrīd valstij nākas tērēt tam pašam uzdevumam.

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš gatavs iedziļināties un risināt smagas situācijas un noziegumus. Ļoti rūpīgi iepazīstas un izvērtē pieejamo informāciju.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm