“Bez Tabu” skatītāja no Aizputes puses raidījumam iesūtījusi garu jo garu vēstuli, kurā kritizē konkrētu ceļa posmu Lažas pagasta Apriķos. Vietējā iedzīvotāja situāciju komentēt kameras priekšā atsakās, jo viņai šeit vēl esot jādzīvo.
Šis posms ir starp diviem kalniem, un tas ir bīstams. Braucot no viena kalna, var ieslīdēt dīķī. Un pēc tilta atkal ir kalns, kam seko vēl viens līkums. Ja kāds pretim brauc, tad bremzēt jau vairs nevar – noslīdēsi atpakaļ lejā un attapsies jau upē. Diemžēl šis ceļa posms netiek labi uzturēts. Kaisīts netiek. Kad ir atkusnis, lai tiktu kalnā, un vienalga, kurā tilta pusē esošajā kalnā, ir jāuzņem ātrums, bet lejā ir ledus, dīķis, līkums, grava… Varbūt ar jūsu palīdzību izdosies “iekustināt” mūsu pagasta pārvaldi! Mēs tikai vēlamies nokļūt mājās bez ekstrēma!
Uz tilta pār Alokstes upi sastopam kādu kundzi, kura, pamanot operatoru ar videokameru, spēji apmetas par 180 grādiem un steidz atpakaļ.
Savukārt vēl viens uzrunātais vietējais iedzīvotājs, kuru arī stāšanās kameras priekšā dara tramīgu, gan atklāj, ka pērnā gada vasarā šajā vietā pat piedzīvojis avāriju. Mājupceļā šoferis jau grasījies šķērsot tiltu pār Alokstes upi, kad pēkšņi no līkuma esot izbraucis traktors un tuvojies tiltam. Autovadītājs spiedis pa bremzēm, saslīdējis un ietriecies tilta barjerās.
Dažas dienas pēc šīs sadursmes, pagasts beidzot veicis ceļmalas sakopšanu, likvidējot līkumā esošos krūmus un kokus. Tikmēr ziemā, nesēžot rokas klēpī salikuši, vietējie iedzīvotāji paši veic pagasta ceļa tīrīšanu. Lažas un arī Kazdangas pagasta pārvaldnieks uzsver, naudas ceļu uzturēšanai šogad tikpat kā neesot.
Jānis Tīmanis
Lažas un Kazdangas pagastu pārvalžu vadītājs
Nu, nevar pagasta pārvalde to atļauties veikt, jo tie ceļi jau arī visi ir pašas zemākās klases, jo mašīnas ir mazāk par 400 dienā pie skaitīšanas. Tātad tā ir pati zemākā klase. Es saprotu tos cilvēkus, ka gribas, ka jābrauc ir uz darbu, ka jābrauc ir uz skolu, bet tagad iztērēt pagasta pārvaldei visu budžetu… Jo budžets ir tik liels, cik viņš ir.
Viena diena, ko mēs izkaisām, piemēram, viena diena, ko granti izkaisa tā, ka tas ir veselus divus mēnešus vasarā atceltos, jo tos divus mēnešus nevarēs nogreiderēt, tātad vasarā tas ceļš būs ar bedrēm un vairāk. Vai nu brauc ziemā divas dienas pa labāku ceļu, vai vasarā divus mēnešus brauc pa labāku ceļu.
Pagastu pārvaldnieks aicina iedzīvotājus par kritiskām situācijām tomēr ziņot pašvaldībai.
Pirmajās dienās pēc gadumijas daudzviet Latvijā autoceļi lauku teritorijās kļuva par slidotavu. Par to liecina ne tikai sociālajos tīklos publicētie aculiecinieku video un fotogrāfijas, bet arī “Bez Tabu” sūdzību dēlī saņemtās vēstules.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Anna Kononova
VAS “Latvijas Valsts ceļi” pārstāve
Kopumā grants ceļi tiek uzturēti ar piebraukta sniega kārtu, tikai bīstamās vietas tiek kaisītas ar smilti, reizēm rievotas. Atkusnī šie ceļi var būt īpaši slideni, tāpēc tiem, kam regulāri jāpārvietojas pa tādiem, ir jēgpilni lietot radžotās riepas.
Kononova “Bez Tabu” uzdotos jautājumus pārspēlē VAS “Latvijas Autoceļu uzturētājam”, kas veic valstij piederošo grants ceļu tīrīšanu. Tās pārstāvis Vilnis Vigulis atklāj, ka no kopumā 13 000 kilometru valstij piederošo zemākās uzturēšanas klases ceļiem 3000 kilometru atzīti par bīstamiem un tos nepieciešams regulāri uzkopt. Pārējie tūkstoši kilometru, šķiet, atstāti likteņa, laika un autovadītāju meistarības varā.
Sižeta demonstrēšanas dienā “Bez Tabu” sazinājās ar vienu no vietējiem iedzīvotājiem Apriķos. “Vējains un slidens. Šodien (17. janvārī) ir pakusis, ceļš normāls. Vakar bija diezgan bēdīgi. Lai tiktu kalnā, bija jāieskrienas. Bet no lejas labāk nemaz nedomāt braukt!”
