tv3.lv

“Humānai sabiedrībai jāpalīdz arī dzīvniekiem!” Latvieši izglābuši daudzus Ukrainas dzīvniekus; PVD to nosoda

Latvijas Dzīvnieku draugi, kuri no Ukrainas kara šausmām izglābuši daudzus suņus un kaķus, neizpratnē, kāpēc mūsmāju Pārtikas un veterinārais diensets (PVD) neatbalsta Ukrainas dzīvnieku pārvešanu uz Latviju. Valsts nav atvieglojusi, pat nosoda dzīvnieku no Ukrainas patversmēm nogādāšanu Latvijā, tāpat neatbalsta finansiāli Latvijas patversmes, kur ķepaiņi raduši pagaidu mājas.

Rasma Kreica
glābj Ukrainas dzīvniekus

Esot mājās un lasot ziņas medijos un sociālajos tīklos, sapratu, ka Ukrainā ir “vāks”, ka tur labāk nekļūst. Tie, kuri mani pazīst, zina, ka palīdzu kā cilvēkiem, tā dzīvniekiem te, Latvijā, bet vairāk palīdzu tieši dzīvniekiem. Tā ir mana sirdslieta! Dzīvnieki ir vājākā sabiedrības daļa, jo paši sev nepalīdzēs. Sākoties karam, dažas dienas tika pavadītas mājās, siltā dīvānā, graužot nagus, raudot un domājot – ko darīt?

Rasma Kreica ir viena no Latvijas brīvprātīgajiem dzīvnieku draugiem, kuri vāc ziedojumus kara nomocītajiem Ukrainas dzīvniekiem. Marta sākumā viņa ar domubiedriem Ukrainas dzīvnieku patversmēs nogādāja vairākas tonnas dzīvnieku barības, kā arī dzīvniekiem un cilvēkiem paredzētus medikamentus. Atpakaļ uz Latviju brīvprātīgie devās kopā ar 74 dzīvniekiem no Ukrainas patversmēm-kara bēgļiem (40 suņiem un 34 kaķiem).

Rasma Kreica
glābj Ukrainas dzīvniekus

Patversmes Ukrainā šobrīd ir tās vistas, kur cilvēki, kuri bēg no kara, nogādā savus dzīvniekus, jo dažādu iemeslu dēļ paši nevar viņus paņemt līdzi. Piemēram, Ļvivas patversmē daudzi dzīvnieki nonāk no Ļvivas stacijas, kurp bēgļi devušies kopā ar dzīvniekiem, bet stacijā pasaka – nē, jūs dzīvnieku līdzi nevarat ņemt; vai nu kāpjat vilcienā vieni, vai vai nekāpjat vispār. Saimnieki raud, uztic patversmju darbiniekiem, cerot, ka par mīluļiem parūpēsies.

FOTO: dzīvnieku glābšanas misija Ukrainā

PVD dzīvniekus no Ukrainas patversmēm nevēlas redzēt Latvijā; dzīvnieku glābēji atgādina, ka “humāna sabiedrība palīdz gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem”

Pārvedot uz Latviju, suņi nogādāti dzīvnieku patversmē “Ulubele”, savukārt kaķi – “Dzīvnieku palīdzības dienesta” pagaidu mājās. Tur vairums dzīvnieku gaida savus jaunos saimniekus, dažus ķepaiņus patversmes atdos līdzšinējiem saimniekiem, kad viņus bēgļu gaitas atvedīs uz Latviju.

Dzīvnieku glābēja Rasma un pašmāju patversmju pārstāvji ir neizpratnē par PVD un kopumā valsts attieksmi, jo PVD Ukrainas dzīvniekiem noteicis, pēc dzīvnieku draugu domām, pārlieku striktus karantīnas nosacījumus. Tāpat valsts nav paredzējusi finansiālu atbalstu obligātai dzīvnieku čipēšanai un vakcinēšanai. Šīs procedūras un dzīvnieku uzturēšana, aprūpe ilgajā – 66 dienu – karantīnas periodā ir uz pašu patversmju un ziedotāju pleciem.

Ilze Džonsone
dzīvnieku patversmes “Ulubele” valdes locekle

Jau pagājušonedēļ jautāju PVD vadībai, kā mums rīkoties. Tad neviens neko nezināja. Citā dienā rītu sāku ar atkārtotu zvanu PVD, tad man teica, lai gaidu, ka būšot sanāksme, pēc kuras informēs, kā rīkoties. Pēc tam telefoniski informēja, ka šiem dzīvniekiem ir ļoti strikta karantīna. Uzreiz tajā pašā dienā lika visus sačipēt. Uz manu jautājumu, vai tas jādara arī jaundzimušajiem, apstiprināja, ka jā. Ja to neizdarīs, tie ir jāeitanazē. Noteica 45 dienu karantīnu, tikai pēc tam var vakcinēt pret trakumsērgu un tad karantīnā jātur vēl 21 dienu. Mums šāda 45 dienu karantīna ir jaunums. Cik mēs esam dzirdējuši, ir 10 dienas. Citās valstīs pret trakumsērgu var vakcinēt uzreiz, kā ieved, un tad ir 21 diens karantīna, bet pie mums kopā sanāk 66 dienas. Tāda sajūta, ka mūsu ierēdniecība dzīvo citā pasaulē. Gribu atgādināt, ka ir karš un ka humāna sabiedrība palīdz gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Kad šie dzīvnieciņi ieradušies Latvijā, rūpējas tikai līdzcilvēki ar ziedojumiem. Mums šķiet, ka valstij jānāk pretī un, ja ir tik garš karantīnas periods, kas atšķiras no citām valstīm, jādomā, par kādiem līdzekļiem to var nodrošināt.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Komentējot dzīvnieku draugu neizpratni par ilgo karantīnas periodu, PVD raidījumam skaidroja, ka ilgā karantīna nepieciešama, lai izvairītos no bīstamās trakumsērgas ievazāšanas Latvijā.

Mareks Samohvalovs
PVD Ziemeļpierīgas pārvaldes vadītājs

Ukrainā aizvien tiek konstatēti trakumsērgas gadījumi, tāpēc mums ir ļoti svarīgi neievazāt šo slimību, jo jau 12 gadus Latvija ir brīva no trakumsērgas. Tas ir liels sasniegums, mēs nedrīkstam ar neapdomīgu rīcību to izmest mēslainē.

PVD izplatījis informāciju, ka Ukrainā notiekošā kara dēļ, ieceļojot Eiropas Savienībā no Ukrainas, atvieglotas ieceļošanas prasības attiecas uz dzīvniekiem, kuri ieceļo kopā ar saviem saimniekiem – Ukrainas iedzīvotājiem, kuri meklē patvērumu Eiropas Savienībā. Pēc ieceļošanas dzīvnieka īpašniekam ir jāvēršas tuvākajā veterinārajā klīnikā, lai bez maksas dzīvnieku vakcinētu, čipētu un reģistrētu. Tāpat dzīvniekiem, kuri no Ukrainas Latvijā ieradušies kopā ar saimniekiem, noteikta tikai 21 dienas karantīna. Atvieglojumi attiecināti tikai šiem dzīvniekiem, jo viņu saimnieki var apliecināt, ka dzīnieki dzīvojuši mājās, drošā vidē. Savukārt par dzīvniekiem no Ukrainas patversmēm neviens nevarot dot šādas garantijas. PVD pat aicina  Latvijas dzīvnieku glābšanas biedrības un aktīvistus nenodarboties ar Ukrainas patversmēs mītošo dzīvnieku pārvešanu uz Latviju. Iespējams, tādēļ valsts nav paredzējusi finansiālu atbalstu dzīvnieku uzturēšanai Latvijā.

Glābēja: “Poļiem dzīvnieku ievešana nesagādāja ne mazākās problēmas!”

Ukrainas dzīvnieku glābēja Rasma Kreica arī uzskata, ka valstij nevajadzētu likt šķēršļus aktīvistiem, kuri spēj nodrošināt drošu dzīvnieku pārvešanu līdz karantīnas vietām Latvijā. Pieredzētais izbraucot no Ukrainas Polijā, kas arī ir Eiropas Savienības valsts, Rasmai liek secināt, ka poļi viesmīlīgāk uzņem dzīvniekus-kara bēgļus.

Rasma Kreica
glābj Ukrainas dzīvniekus

Apstājoties Polijas pusē, poļi atvēra mašīnas, vaicāja, vai vedam dzīvniekus, pēc tam palaida, novēlot laimīgu ceļu. Viņiem šo dzīvnieku ievešana nesagādāja ne mazākās problēmas. Ja mēs skatāmies uz to apjomu, ko dara poļu aktīvisti, domāju, ka katrs trešais ir slims ar trakumsērgu, visi poļu dzīvnieki ir slimi ar trakumsērgu. Uz šo [Latvijas nostāju] skatos diezgan skeptiski. Tad jau arī nelaižam arī bēgļus iekšā. Pēc tādas loģikas arī viņi var kaut ko ievazāt. Vācot ziedojumus šim braucienam, sapratu, ka ļoti daudzi grib palīdzēt. Zinu, ka latvieši grib palīdzēt!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ja vēlaties palīdzēt patversmēm dzīvnieku-karabēgļu uzturēšanā līdz brīdim, kamēr ķepaiņus uzmeklēs jaunie saimnieki, dzīvnieku draugi lūdz ziedot patversmei “Ulubele”, kur karantīnā atrodas 40 suņu, un biedrībai “Dzīvnieku palīdzības dienests”, kur pagaidu mājas raduši 34 kaķi (vairāk par ziedošanas iespējām uzzini šeit un šeit).

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš gatavs iedziļināties un risināt smagas situācijas un noziegumus. Ļoti rūpīgi iepazīstas un izvērtē pieejamo informāciju.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm