“Kāds “dzimumloceklis” šauj pa dzīvniekiem!” Vetārsts ziņo par cietsirdību Cesvainē

2021. gada 25. maijā 18:43

Cesvainē kāds ar pneimatisko ieroci šauj pa kaķiem, ziņo veterinārārsts Gatis Krūmiņš, kurš pats, ārstējot traumētos dzīvniekus, konstatējis ķepaiņu ķermeņos palikušās skrotis.

Veterinārārsts par cietsirdību pret dzīvniekiem Cesvainē sākotnēji ziņoja sociālajā tīklā “Twitter”.

Gatis Krūmiņš
veterinārārsts

Mūsu pilsētas teritorijā ir uzradies kāds dzimumloceklis, kurš šauj pa dzīvniekiem ar gaiseni. Ir vairākas privātpersonas, kuru dzīvnieki cietuši. Nu un tagad, operējot bezsaimnieka kaķus, divi no pieciem ir ar sataustāmām skrotīm zemādā.

Raidījums “Bez Tabu” uzklausīja dzīvnieku dakteri, kurš, nosodot nežēlību pret ķepaiņiem, pieļauj, ka vai nu kāds šādā veidā “risina” kaķu klaiņošanas problēmu, vai savdabīgi izklaidējas, šaujot pa dzīvu mērķi.

Gatis Krūmiņš
veterinārārsts

Piemēram, bija izsaukums, kurā dzīvniekam bija strutojošas brūces. Dzīvnieku apsekojot, no ķermeņa varēja izvilkt pneimatiskā ieroča jeb tautā sauktās gaisenes skrotis. Šādi gadījumi bijuši vairāki.

Krūmiņš stāstīja, ka aptuveni divarpus mēnešu laikā skrotis konstatētas četru kaķu rumpjos: divu bezsaimnieku minču, kurus pašvaldības organizētā izķeršanas un sterilizācijas procesa ietvaros nogādāja veterinārajā klīnikā, un divu saimnieku kaķu, kuri bija aizklīduši no saimniekiem, ķermeņos. Par laimi, kaķi izdzīvojuši.

Gatis Krūmiņš
veterinārārsts

Diviem bija akūtas brūces, diviem skrotis jau apvilkušās ar ādu, līdz ar to nav iespējams noteikt, kad šauts pa šiem diviem kaķiem.

Ārstējot dzīvniekus arī citviet Latvijā, Krūmiņš zināja stāstīt, ka šaušana pa dzīvniekiem nav tikai lokāla Cesvaines īpatnība.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Gatis Krūmiņš
veterinārārsts

Ir divi varianti: vai nu kāds izklaidējas, vai ir apnikuši klaiņojošie dzīvnieki – bezsaimnieku vai tādi, par kuriem saimnieki pienācīgi nerūpējas, ja reiz ļauj klīst apkārt. Šāvējs, iespējams, uzskata, ka tādā veidā risina problēmu. Tomēr svarīgi saprast, ka dzīvnieks no tā negūst mācību. Viņš nespēj sasaistīt cēloņsakarības. Piemēram, suns, kurš sabraukts n-tās reizes, tāpat skries, kur mašīnas. Ja kaķim iešaus vairākas reizes, tas nenozīmē, ka viņš tajā vietā neies. Varbūt būs nedaudz tramīgāks, bet tāpat ies. Viņam ir sava teritorija, ko apstaigā.

Krūmiņš uzsver, ka pašvaldību pienākums ir rūpēties par klaiņojošo dzīvnieku izķeršanu, sterilizēšanas organizēšanu, lai ierobežotu bezsaimnieku kaķu vairošanos, kas daudzus kaitina. Tāpat aicina arī dzīvnieku saimniekus nogādāt ķepaiņus vetklīnikā sterilizēšanai, ja reiz dzīvniekam patīk aizklīst.

Gatis Krūmiņš
veterinārārsts

Saimnieks savu kaķi drīkst laist ārā tikai tad, ja ir sterilizēts. Viņam jābūt apzīmētam. Bezsaimnieka kaķiem apgriež kreisās auss galiņu, saimnieku dzīvniekiem vajadzētu būt, piemēram, kādai košai siksniņai. Ja dzīvnieks būs sterilizēts, neblandīsies tālāk par savu teritoriju, nedosies iekarot citas teritorijas. Tāpat dzīvniekiem jābūt vakcinētiem pret trakumsērgu. Nereti cilvēki to neievēro, uzskata, ka dzīvniekam vajag staigāt, medīt. Tāpat uzskata, ka sterilizēšana ir dabisko instinktu, dabiskā prieka atņemšana. Tas ir mūžīgais konflikts ar pastāvošo kārtību, uzskatot, ka kaķim ir tiesības darīt to visu.

Cesvaines novada pašvaldības domnieki, ieraugot veterinārārsta ierakstu “Twitter”, apņēmās neatstāt informāciju bez ievērības. Raidījumam “Bez Tabu” pašvaldībā sniedza šādu skaidrojumu:

Cesvaines novada pašvaldības komentārs

Cesvaines novada pašvaldībā klaiņojošo dzīvnieku izķeršanu organizē, pamatojoties uz Cesvaines novada domes saistošajiem noteikumiem, kas nosaka, ka Cesvaines novada domes labiekārtošanas nodaļa pēc informācijas saņemšanas no iedzīvotājiem organizē un nodrošina Cesvaines novada teritorijā klaiņojošo vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušo mājas dzīvnieku izķeršanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un nogādāšanu dzīvnieku patversmē. Saņemot informāciju par klaiņojošiem dzīvniekiem, vispirms tiek mēģināts noskaidrot, vai dzīvniekam ir īpašnieks (dzīvniekam jābūt čipētam, tiek nolasīts čipa numurs, ja tāds ir) vai tas ir bezsaimnieka dzīvnieks. Ja saimnieku uzzināt neizdodas, dzīvnieku nogādā patversmē. Atsaucoties uz konkrēto sociālajā tīklā veikto ierakstu, informējam, ka līdz šim pašvaldībā nav saņemta nekāda cita informācija (izņemot šo “Twitter” ierakstu) par šādiem šaušanas gadījumiem, tomēr aicinām dzīvnieku saimniekus, kuru mājdzīvnieki ir cietuši, pēc šādiem gadījumiem vērsties kārtībsargājošās iestādēs. Policijai ir sniegta informācija par ierakstā minēto situāciju. Atgādinām, ka dzīvnieku īpašniekiem nevajadzētu laist brīvībā nepieskatītus savus mājdzīvniekus, turklāt tiem ir jābūt vakcinētiem, čipētiem un kastrētiem. Tāpat aicinām arī apkārtējos iedzīvotājus būt vērīgiem, pamanot kādas nekārtības vai draudus sabiedrībai un dzīvniekiem, un informēt par to, lai novērstu bīstamas situācijas. Atgādinām, ka šaušana uz klaiņojošiem suņiem un kaķiem (un ne tikai klaiņojošiem) nav atļauta, problēmas ar klaiņojošiem dzīvniekiem risināmas likumā noteiktajā kārtībā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm