Plaši savvaļas ugunsgrēki Austrālijā nav retums, taču pagājušā gada beigās sausie krūmāji uzliesmoja ar vēl nepieredzētu spēku. Ugunsdzēsēji un brīvprātīgie vēl joprojām nav likvidējuši lielās briesmas. Par nelaimi, kas piemeklējusi šo eksotisko valsti, satraucas arī Latvijā.
Sastaptie cilvēki atzīst, ka satrauc dabai nodarītā postaža, vienlaikus atviegloti uzelpojot, ka Latvijā šādai katastrofai vietas nav.
“Lai Dievs nedod tādu nelaimi! Latvijā tāda nedrīkst būt, jo mums nemaz nav tādu plašu lauku. Viss jau ir aparts, ārzemnieki visu ir aparuši,” noteic Ruta.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Ugunsgrēkiem vieglāk izveidoties, ja ilgstošā sausuma periodā vienlaikus valda arī liels karstums, tā norāda Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datu analītiķis (LVĢMC) Viesturs Zandersons. “Ūdens vairāk iztvaiko, zeme un augsnes virskārta ir sausa, un ugunsgrēki, kas veidojas parasti, ir daudz grūtāk kontrolējami un tādējādi daudz ātrāk izplatās.”
Austrālijā ilglaicīgi bija rekordliels karstums un rekordilgs sausuma periods. Visu vēl negantāku padara arī spēcīgais vējš, kas dzen uz priekšu postošās liesmas.
Kontinenta ugunsgrēku kopējā platība jau pārsniedz Latvijas teritoriju. Tās ir sekas pēc rekordlielā un ilgstošā sausuma un karstuma perioda. Izpostīta daba, neiedomājams skaits bojāgājušo dzīvnieku. Ir arī cilvēku upuru.
Ilgstošs sausums un ilgstošs karstums ir arī problēmas Latvijai. To pierādīja 2018. gads, kas kļuva par vissausāko kopš 1924. gada.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Arī Valsts meža dienesta vadītāja vietnieks Zigmunds Jaunķiķis apstiprina, ka pēdējie divi gadi bijuši satraukumu pilni. “Kopumā pagājušajā gadā Valsts meža dienests dzēsis vairāk nekā 1100 ugunsgrēku.”
“Ja mēs atceramies pēdējo divu gadu notikumus, tad arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam tie bija ļoti spēcīgs izaicinājums. Praktiski puse dienesta bija piesaistīta katru dienu viena ugunsgrēka dzēšanai,” atminas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons.
2018. gadā liesmas plosīja Talsu novada Valdgales pagastu. Paaugstinātas bīstamības dēļ nācās evakuēt pat veselu ciemu. Tiesa gan, Latvijā tas notiekot bez steigas, jo, kā izrādās, pie mums uguns deg lēnāk.
Foto: Valdgales meža ugunsgrēka dzēšanas darbi 2018. gadā
Ir iespējama arī Latvijā – pie zināmām apstākļu sakritībām – skrejuguns, kad uguns virzās meža augšējā daļā vai jaunaudzēs, kad tā attīstība var būt tik strauja, ka cilvēkam nav iespējas aizmukt. Mums ir bijuši precedenti, it īpaši, kad pavasarī deg kūla un niedres. Ne velti teju katru pavasari kāds cilvēks iet bojā kūlas ugunsgrēkā. Un ir bijuši gadījumi, kad arī ugunsdzēsējiem nākas naski pamest dzēšanas vietu un glāb tehniku, kad samainās vēja virzieni. Un arī pie mums vējš mēdz būt stipri.
Saistībā ar ugunsgrēkiem Austrālijā populārajā sociālajā tīklā “Facebook” jau klejo vairāki ieraksti ar lūgumu ziedot naudu. “Bez Tabu” novēro, ka šādās labdarības akcijās aktīvi iesaistās arī Latvijas iedzīvotāji. Te nu gan jāpiebilst, ka nereti šādas dabas katastrofas savā labā izmanto krāpnieki, tāpēc iesakām rūpīgi izpētīt, kam tiek ziedota nauda un vai konkrētā labdarības organizācija ir patiešām uzticama.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Tikmēr sinoptiķi mierina, ka Latvijai Austrālijas liktenis nedraud.
Viesturs Zandersons
LVĢMC
Latvijā lielākoties visās sezonās, ja neskaita vasaru, principā kļūs mitrāks. Un šie te negadījumi acīmredzot kļūs retāk. Šis te 2018. gads, kas bija ekstremāli sauss, patiešām bija ekstremāls. [..] Skatoties statistiku, šādi te ekstremāli sausi un karsti periodi nebūs ļoti bieži.
