Neatstāsim četrkājainos draugus ziemas sniegā! Uz ielas dzīvojošie kaķi — kam jāuzņemas atbildība?

2022. gada 28. novembrī 18:15

Katru gadu Latvijas dzīvnieku patversmēs nonāk arvien jauni pamesti mājdzīvnieki, un patlaban vienā no lielākajām patversmēm trūkst vietas jaunu dzīvnieku uzņemšanai. Laikos, kad sūdzamies par dzimstības rādītājiem, ielas kaķēnu dzimstība valstī ir visai priekšzīmīga.  Ko darīt gadījumos, ja gribas nogādāt dzīvnieku gādīgās rokās, bet neviena atbildīgā iestāde nevēlas uzņemties atbildību? Šādā situācijā nonācis rīdzinieks Aivars, kurš informējis atbildīgās iestādes par savas mirušās kaimiņienes kaķiem, kuri nu nonākuši uz ielas.

Palīdzība pamestiem dzīvniekiem ir ētikas jautājums, un tas, kā tā tiek organizēta, liecina ne vien par sabiedrības, bet arī katra pilsoņa brieduma pakāpi. Video redzamo kaķi Aigars vēlējies nodod dzīvnieku patversmei, taču, informējot atbildīgās iestādes — pašvaldības policiju, dzīvnieku patversmi “Ulubele”, Rīgas domes mājokļu un vides departamentu — nekāda reakcija nav sekojusi. Aigars stāsta, ka rīkojies tieši tā, kā norādīts Rīgas domes mājokļu un vides departamenta mājaslapā, taču viņam atbildēts, ka dzīvnieku patversmē vietas neesot un neviens par šiem dzīvniekiem nevēlas uzņemties atbildību.

“Kā tas nākas, ka ir tik vienaldzīgas attieksmes? Astāt mirušās kaimiņienes kaķus uz ielas nešķiet labākais risinājums,” prāto Aigars, kurš pats pie sevis nevar uzņemt bez mājām palikušos minčus.

Aigars saskāries nevien ar informācijas trūkumu par to, kā rīkoties, bet arī ar maldīgu informāciju. Proti, mājaslapā minēts, ka konkrētajā iestādē var griezties pēc palīdzības, bet izrādījies, ka tā vis nav. Klaiņojoši kaķi atšķirībā no suņiem neskaitās klaiņojoši dzīvnieki — to apstiprina arī pašvaldības pārstāvji. Lai risinātu situāciju, Aivars nolēma piesaistīt arī Rīgas Pašvaldības policiju, kas izskatīja pieteikumu un skaidroja iedzīvotājam, ka problēmu iespējams risināt, zvanot uz policijas vienoto tālruni vai ziņojot tuvākajai patversmei. Pretēju atbildi gan pauda policijas pārstāvji.

“Pašvaldības policija šādus jautājumus vispār nerisina, bet atbild tikai ar klaiņojošiem suņiem saistītos jautājums,” tā norāda Pašvaldības policijas komunikācijas daļas pārstāvis Toms Sadovskis. Viņam piekrīt arī  Rīgas Domes mājokļu un vides departamenta pārstāvis Mārtiņš Vilemsons. Likumdošanā minēts, ka klaiņojoši kaķi atšķirībā no suņiem neskaitās klaiņojoši dzīvnieki. Un ja tie ir sterilizēti, kaķi var dzīvot savā vaļā.

Dzīvnieku patversmes “Ulubele” vadītāja Ilze Džonsone gan uzskata, ka konkrētajā gadījumā dzīvniekus nedrīkstēja atstāt vienus uz ielas un Aigara kaimiņienes nāves brīdī izsauktajai policijai vajadzēja nodot dzīvniekus piederošajiem radiniekiem. Džonsone skaidro, ka situācija patversmē šobrīd ir tik skaudra, ka vietas pietiek tikai 600 dzīvniekiem, kuriem vienam pie otra aizvien ciešāk jāsaspiežas. “Dzīvnieku saimniekiem vajadzētu laicīgi pārdomāt to, vai jūs varat atļauties dzīvnieku un kas notiks, ja saslimsiet vai dosieties viņsaulē,” uzskata Džonsone.

Tāpat jāņem vērā, ka gan Rīgā, gan citās pašvaldībās joprojām norisinās klaiņojošo kaķu populācijas kontroles programma “noķer-sterilizē-atlaiž”. Rindas kārtībā noķertos kaķus apskata sertificēts veterinārārsts, sterilizē, vakcinē pret trakumsērgu un nogādā atpakaļ dzīvesvietā. Savukārt dzīvnieku patversmes iespējams atbalstīt mājaslapā www.dzivniekupolicija.lv.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm