tv3.lv

“Suns pārkoda rīkli, stirna mocījās agonijā!” Jēkabpils novadā siro bīstami suņi‑plēsēji; pret apdraudējumu visi bezspēcīgi

15. janvārī 12:12

Jēkabpils novada Krustpils pagasta iedzīvotāji satraukti par nepieskatītu suņu sirošanu apkaimē un meža zvēru plosīšanu. Iedzīvotāji vaino suņu saimniekus nolaidībā un ir neizpratnē par likumdošanu, kas medniekiem neļauj operatīvi rīkoties-likvidēt  savā vaļā klīstošos, neprognozējamos dzīvniekus.

“Bez Tabu” redakcijā vērsās Krustpils pagasta Darvasbrenču ciema iedzīvotāja Ilze. Viņa raidījuma komandai uzrādīja video, kuros iemūžināts no ķēdes norāvies suns-plēsoņa, gluži kā vilks, nomedījis grūsnu stirnu, to plosa, atrodoties svešā īpašumā.

Ilze
apkaimes iedzīvotāja

Suns bija norāvies no ķēdes. Domāju, ka ne pirmoreiz. Nelaimīgā kārtā stirna bija devusies pāri laukam, kas ir mana zeme, kur gāja arī suns. Tur stirnu atrada mans vīrs. Stirna bija pusaizkosta. Suns pārkoda rīkli, kādu pusstundu stirna mocījās agonijā.

Ilze stāstīja, ka iepriekš apkaimes laukos un mežos redzēti pat suņu bari, kas uzbrūk meža zvēriem.

Ilze
apkaimes iedzīvotāja

Apkaimes lauki ir ļoti sakopti, tāpēc ļoti labi var redzēt, kā tie suņi siro. Citreiz viņi iet pāri laukam, citreiz iet pa ceļu un tad ieiet laukā, un aiziet meža virzienā. Vasarā bija divi gadījumi, par kuriem dzirdēju, kaimiņam piederošajā mežiņā, kas ir tepat blakus, bija noplēsta stirna, tāpat mednieks devās pārbaudīt bebru dambjus un atrada suņu nokostu sivēnu, daļēji apēstu. Pats suns arī bija klāt.

Foto: ekrānuzņēmums no aculiecinieka video

Arī citi “Bez Tabu” uzrunātie iedzīvotāji apstiprināja, ka apkaimē klīst suņi. Uzklausītie bīstas no izmukušajiem, baros vai pa vienam klīstošajiem dzīvniekiem. Uzskata, ka šie dzīvnieki jau iemācījušies plēsēju manieres, tāpēc baidās no posta darbiem arī nākotnē. Melno suni, ko nesen iemūžināja plosām stirnu, iedzīvotāji bieži redzējuši vienā no apkaimes saimniecībām, kurā, kā stāstīja iedzīvotāji, ir daudzi suņi, kurus tur dzīvojošie nepieskata.

apkaimes iedzīvotāja

Klaiņo. Viņai ļoti daudz suņu. Nespēj pieskatīt viņus. Dažreiz skrien pat ar visu ķēdi. Viņa aizbraukusi prom, bērni mājās. Mazajiem, protams, vienalga, tāpēc suņi dara, ko grib. Man ir mazs bērns, arī bērnu suņi var sakost. Tai sievietei ir aizrādīts par suņiem, bet dzīvnieki tāpat turpina skriet prom no turienes.

Nolaidībā vainotā saka, ka plēsoņa neesot viņas suns, PVD skaidros

Saimniecībā, kurā, kā stāstīja iedzīvotāji, redzēts viens no plēsīgajiem suņiem, ir vairākas suņu būdas, bet tikai vienā no tām “Bez Tabu” komanda redzēja suni. Nolaidībā vainotā īpašuma saimniece Kristīne raidījumam stāstīja, ka nesen posta darbu autors, melnais ķepainis, patiesi mēdz uzturēties pie viņas, bet suns nepiederot viņai. Sieviete sevi sauc par labdari, kura savās mājās īslaicīgi uzņem klīstošos dzīvniekus, viņus pabaro, pēc kā suņi dodas savās gaitās.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Kristīne
saimnieko mājās, kurās redzēts viens no plēsīgajiem suņiem

Tas melnais nav mans suns. Viņi pieklīst. Es viņus visus baroju. Man viņu žēl. Es arī mēdzu savākt suņus pie sevis, ja, bracot garām, kādu klīstošu redzu. Paņemu pie sevis, pabaroju.

Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) ar “Bez Tabu” starpniecību Kristīnei atgādināja, ka, ja pie viņas nonāk sveši suņi, par to jāpaziņo pašvaldībai, pēc kā būtu jāierodas ķērājiem, kuriem jānogādā suņi patversmē. Tur pārliecināsies, vai dzīvnieki ir čipēti, un meklēs saimniekus. PVD arī saņēmis sūdzības un video no iedzīvotājiem par neseno stirnas plosīšanas epizodi, pēc kā uzsākta administratīvā lietvedība, kuras ietvaros PVD meklē suņa saimnieku, lai, iespējams, sauktu pie atbildības par pārkāpumiem. Tāpat PVD apņemas veikt pārbaudi Kristīnes “suņu fermā”, kā to nosaukuši apkaimes iedzīvotāji.

Gunārs Rubins
PVD Austrumzemgales pārvaldes vadītāja vietnieks

Īpašnieka pienākums ir nodrošināt, lai viņa mājas dzīvnieks neapdraud citus dzīvniekus un cilvēkus. ja dzīvnieks nodarījis fizisku kaitējumu citam dzīvniekam, pienākas sods no 70 līdz 1875 eiro.

Medniekiem rokas sasietas

Viena no satrauktajām Darvasbrenču iedzīvotājām Ilze uzsver, ka pašlaik ir stirnu medīšanas aizliegums. Ja stirnu neatļauti nonāvētu malumedībās, pret mednieku ierosinātu krimināllietu un sodītu ar ļoti bargu sodu. Tāpēc, pēc Ilzes domām, pēc vislielākās bardzības būtu jāsoda arī neatbildīgie plēsīgo suņu saimnieki.

Ilze
apkaimes iedzīvotāja

Malumednieks, iespējams, pat cietumā sēdētu un maksātu sodu, bet kā ar suņa īpašnieku? Man uz to nav atbildes. Kāda starpība, kā stirna mirst lieguma laikā – mednieka vai nolaidīga saimnieka suņa nogalināta?

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tāpat Ilze uzskata, ka pašreizējā likumdošana ir aplama, jo neļauj medniekam likvidēt no mājās noklīdušu suni, kurš, nekontrolēts, dara, kas ienāk prātā.

Ilze
apkaimes iedzīvotāja

2014. gadā no Medību likuma izņemta norma, kas ļāva nošaut klaiņojošu suni, kurš atrodas tālāk par 200 metriem no tuvākās apdzīvotās vietas. Par to tagad draud vēršanās pret mednieku. Pēc vecās normas šo suni varētu nošaut. Atšķirībā no stirnas, suns nebūtu tik ilgi mocījies agonijā. Suņa ciešanas nebūtu nekādas lielās. Šo suni vairs nekad neviens nepāraudzinās. Izņēmāt šo normu. Ko tālāk? Vai tagad spēj kontrolēt šādus suņus?

Valsts meža dienesta (VMD) Medību daļas vadītājs Valters Lūsis informēja, ka Dzīvnieku aizsardzības likums nosaka pienākumu par klaiņojošiem dzīvniekiem rūpēties pašvaldībai.

Valters Lūsis
VMD Medību daļas vadītājs

Par klaiņojošiem dzīvniekiem jāziņo pašvaldībai, kurai ir pienākums izveidot saistošos noteikumus, kā šādus dzīvniekus ķert un, ja nepieciešams, nogalināt. Tāpat likums nosaka, ka Medību koordinācijas komisijai, kas ir pašvaldības institūcija, jāpieņem lēmums, ko darīt šādās situācijās. Arī medniekam, ieraugot šādu situāciju [klīstošus suņus], pienākums ir ziņot pašvaldībai. Tad Medību koordinācijas komisija var pieņemt lēmumu organizēt medības ar mērķi nogalināt dzīvnieku, ja nav citu veidu, kā pārtraukt darbības. Ir bijuši precedenti, kad pašvaldības, saņemot ziņas par klaiņojošiem suņiem, kas apdraudēja bērnus, pieņēma lēmumu par suņu nogalināšanu, izmantojot medību šaujamieročus.

Izņēmums, kad operatīvi, neziņojot pašvaldībai, var nogalināt suni ir situācijās, kad suns apdraud cilvēka dzīvību un veselību. VMD pārstāvis Lūsis piekrīt, ka mednieki ir tie, kuri varētu operatīvi novērst apdraudējumu, redzot, kā klaiņojošs suns plosa citu dzīvnieku, jo ziņošana pašvaldībai un suņa medību organizēšana var aizņemt gana daudz laika, bet medniekiem rokas ir sasietas. Bijuši precedenti, kad, nošaujot suni šādās situācijās, mednieki iekūlušies pamatīgās nepatikšanās.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Valters Lūsis
VMD Medību daļas vadītājs

To traktē kā cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, par ko uzsāk krimināllietu, bet vai padomā par šī suņa saimnieka atbildību? Kāpēc suns klīst un dara to, ko dara: apdraud citus dzīvniekus un cilvēkus. Agrāk bija norma, kas ļāva nogalināt suni, ja tas atradās 200 metrus no apdzīvotas vietas, bet toreiz bija visādas interpretācijas par to, vai 200 metri jāskaita no savas mājas vai no jebkuras mājas. Toreiz bija tiesvedības, tāpēc 2014. gadā šo normu likumā mainīja.

Arī pašvaldība nespēj palīdzēt operatīvi

Klaiņojošu suņu ķeršanu un nogādāšanu dzīvnieku patversmē Jēkabpils novada vietvara uztic pašvaldības uzņēmumam “Jēkabpils pakalpojumi”. Lai gan VMD atgādināja par pašvaldības atbildību problēmas risināšanā, “Jēkabpils pakalpojumu” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Gluhs raidījumu informēja, ka pagaidām uzņēmums sniedz pakalpojumus tikai Jēkabpils pilsētas teritorijā, jo pēc administratīvi teritoriālās reformas, kurā novadu paplašināja, vēl nav skaidrs, kā nodrošināt pakalpojumus visās teritorijās paplašinātajā novadā. Līdz ar to operatīva dzīvnieku ķeršana Jēkabpils novada lauku reģionos izpaliek.

Mārtiņš Gluhs
SIA “Jēkabpils pakalpojumu” valdes priekšsēdētājs

Pagastos ir pagastu pārvalžu vadītāji, kuri vada pagastu saimniecisko dzīvi. Par klaiņojošiem suņiem iedzīvotājiem jāziņo pagastu pārvalžu vadītājiem, kuriem jārisina šie jautājumi, piesaistot mūs vai kādu citu. Šobrīd “Jēkabpils pakalpojumiem” vēl nevar ziņot finansējuma dēļ. Pašreizējais līgums mums paredz darboties tikai Jēkabpils pilsētā. Ir doma, ka mums uzticēs plašāku teritoriju, bet līgumiski tas nav sakārtots. Mums ir klaiņojošo dzīvnieku ķērāji.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm