tv3.lv

"Tā pārbijos, ka no bailēm nevarēju paraudāt!" Pārdaugavā iedzīvotājus terorizē žurkas

Santa jau vairākus gadus dzīvo Rīgā, Kartupeļu ielā, taču nu pienācis brīdis, kad sadzīves atkritumus viņa baidās izmest piemājas konteineros. Santu pamatīgi pārbiedēja žurku bariņš, kas bezbēdīgi rosījies vienā no konteineriem.

Iedzīvotāja sazinājusies ar namu apsaimniekotāja, taču situācija divu mēnešu laikā tā arī nav uzlabojusies. To apliecina arī kaimiņiene Līvija.

Teritorijas sētnieks jau ķēries pie radikālām metodēm un žurku alas piepilda ar degvielu, ko pēc tam aizdedzina. Tas gan neko daudz nelīdz – pēc uguns nodzišanas žurkas jau atkal izmanto tieši tās pašas alas.

Santa
vēlas atbrīvoties no žurkām

Jūlija sākumā bija pirmā šoka reize, kad paliku bez valodas. Vakarā nesu atkritumus, attaisīju vāku, tur bija vismaz desmit žurku. Tās pīkstēja. Tā pārbijos, ka no bailēm paraudāt nevarēju. Vēl pagājušā nedēļā divas reizes bija tā, ka, nesot miskasti, redzēju skrienošas žurkas. Pārbijos. Vaicāju kaimiņiem, vai var atvērt miskasti, jo man ir bail no žurkām. Reāli bail no viņām.

Sētnieks apliecina, ka žurku indēšana vēlamo rezultātu nepanāk. Arī “Bez Tabu” filmēšanas komandas klātesamība grauzējus nebiedē, tās diezgan droši saimnieko. Reiz iedzīvotāju mīlulis palielījies ar ķērienu, bet lielākoties peļu junkurs labprātāk uzturas drošā attālumā no žurkām.

“Ja apsaimniekotājs saka, ka žurkas tiek indētas, bet tās visu laiku ir, tad mūsu māju slikti apsaimnieko,” stāsta ilggadēja nama iedzīvotāja Līvija. “Rīgas namu apsaimniekotāja” direktors gan to noliedz. Vēl augustā pie konteineriem divas reizes rosījušies indētāji, kuri par katru vizīti pieprasījuši aptuveni 60 eiro.

Igors Trubko
“Rīgas namu apsaimniekotāja” direktors

Nama pagrabā žurku nav. Tās ir starp mājām, konteineru laukumā. Blakus tam ir neliels mežs, rezultātā tās žurkas skrien meklēt, kur paēst. “Lautus vide” atkritumu konteineros apakšā ir atveres, lai notecētu ūdens. Tām priekšā nav nekāda sieta, tādēļ žurkas viegli iekļūst konteineros. Vai mums vajadzētu pildīt atkritumu apsaimniekotāja funkciju un domāt, kā uzlabot konteinerus? It kā nē.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Nama iedzīvotāji jau daudz tērējušies siltumtrases izveidošanā, kā arī kāpņu telpu remontā, tādēļ nebūtu vēlams tērēties žurku indēšanai. Daļēja atbildība esot jāuzņemas kā kaķu un putnu barotājiem, tā arī atkritumu apsaimniekotājiem. Uzņēmuma piegādātos konteineros ir atveres, kas esot kā radītas žurku pievilināšanai.

Apsaimniekotāja pārstāvji meklēs risinājumu, lai piegādātiem konteineriem norobežotu ūdens noteces atveri.

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Kaspars Kovaļenko norāda, ka pilnībā atbrīvoties no žurkām praktiski nav iespējams. Lai panāktu pēc iespējas labāku rezultātu, būtu jāsamazina barības bāze.

Kaspars Kovaļenko
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns

Žurkas savairojas tur, kur ir barības bāze. Daudzās pasaules valstīs to risina, slēdzot atkritumu konteinerus, ārā neliekot dzīvniekiem paredzētu barību. Ir cilvēki, kuri baro kaķus. Doma- ja kaķi savairosies, nebūs žurku. Ja kaķis ir paēdis, diez vai ies medīt šīs žurkas, kas nereti izaug stipri lielas. Pilsētvidē no žurkām tikt vaļā ir ļoti sarežģīti, praktiski neiespējami.

Cīņā ar žurkām var izmantot ne tikai ķīmiskos līdzekļus, ko ieteicams laiku pa laikam nomainīt, bet arī slazdus.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm