“Viņi būs badā, ies bojā!”; pēc mini zoodārza slēgšanas teritorijā, neviena nepieskatīti, klaiņo truši

Mini zooloģiskais dārzs Imantā “PikNik” ir daudzu rīdzinieku un pilsētas viesu iecienīta atpūtas vieta vasarā. Parks jau no septembra beigām slēgts, un iedzīvotājiem radušās pamatotas aizdomas, ka saimnieki aizmirsuši paņemt līdzi divus trušus, kuri bezrūpīgi, neviena nepieskatīti, klaiņo pa teritoriju.

Imantas iedzīvotāja Alla, kura dzīvo blakus mini zoodārzam, stāsta, ka parka saimnieki, gatavojoties vasaras sezonas noslēgumam, visus zvērus aizveduši uz ziemošanas vietām, taču atstājuši divus trušus.

Alla
noraizējusies par trušiem

“Aizbrauca, klusums. Un pēc tam skatāmies – skrien. Divi tādi melni kamoliņi. Turpu, šurpu, turpu, šurpu. Ziema tūlīt sāksies, aukstums. Viņi tur zālīti grauza, varbūt neviens neaiznesīs ēdienu, viņi būs badā, ies bojā! Jūs atvainojiet, es raudāju! Godīgi – žēl.”

Alla ik dienu pa logu verās ar bažām, vai trušiem viss kārtībā un vai tie joprojām ļepato pa zālienu sveiki un veseli. Parka darbinieki ierodoties vien pāris reizes nedēļā, taču dzīvniekus līdzi nepaņemot, viņa novērojusi. Par trušu likteni noraizējušies arī pārējie mājas un tuvākās apkārtnes iedzīvotāji, kuri nolēmuši uzņemties rūpes par dzīvniekiem, nesot barību – burkānus, kāpostus un citus dārzeņus. Kāds vīrietis centies trusi noķert, uzmetot tam jaku, taču tas nav izdevies, jo garausis esot pārāk izveicīgs. Allas tuvinieki centušies sazināties ar parka saimniekiem, taču bez panākumiem. Palīdzību atteikuši zooloģiskā dārza pārstāvji, policijas darbinieki, dzīvnieku aizsardzības organizācija, aizbildinoties, ka privātā teritorijā ieiet nav ļauts.

Trusi pievilināt ar burkānu cenšamies arī mēs, un ilgi nav jāgaida, kad trusis, iespējams sajutis kārdinošo garduma smaržu, izlien no slēptuves un noraugās uz mums no aptuveni 20 metru attāluma. Taču velti gaidām. Trusis nedaudz sabijies noraugās uz ciemiņiem un pazūd parka dzīlēs. Aiz sētas stūra iznirst meitene vārdā Milena, kura vasarā piepelnījusies, strādājot mini zoodārzā. Arī viņa noraizējusies par trušu likteni, jo noķert tos esot ļoti grūti.

Milena
vasarā strādājusi mini zoodārzā

“Septembra beigās parks tika slēgts, sezona beidzās, un es domāju, ka neviens viņus nebaro. Viņi izbēga, kad atvēra krātiņus, kur visi sēdēja, viņi aizskrēja pa parku, viņi vēl bija maziņi, visticamāk, aptuveni divu nedēļu veci, mēs centāmies noķert, visi palīdzēja – bezjēdzīgi!”

Nokļūstam pie mini zoodārza galvenās ieejas, kur skaidri redzams – administrācijas namiņš kluss un tukšs. Uzmeklējam telefona numuru uzņēmuma mājaslapā, taču sazināties ir neiespējami – numurs neeksistējot. Nosūtām e-pastu parka administrācijai un nākamajā dienā saņemam zvanu. Zoodārza īpašniece apgalvo – garauši Imantā atstāti ne no tīša prāta. Aptuveni 20 trušus no mājvietām kādā naktī izlaiduši bērni, kuri bieži bez atļaujas nākot izklaidēties parka teritorijā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Krista
Ģimeņu atrakcijas parka “PikNik” īpašniece

“Tad visus mēs noķērām, tie, kas bija pieraduši un nāca atpakaļ rokās. Un tie, kuri bija nepieradināti, tie, protams, palika tajā teritorijā. Viņus jau nav iespējams noķert. Bet lamatas ir uzliktas, un cilvēki viņus no mājām baro, līdz ar to viņus ir gandrīz neiespējami noķert, jo viņi visu laiku ir paēduši un viņi nenāk atpakaļ uz ēdienu. Ja cilvēki šos trušus nebarotu, viņi jau sen būtu notverti.”

“PikNik” parkā paviesojies arī Pārtikas un veterinārā dienesta inspektors, kurš ievērojis – slazdos ēsma ir, lamatas aizcirtušās, taču truša iekšā nav. Radušās aizdomas, ka vietējie iedzīvotāji palīdzot trušiem no slazda izmukt. Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvis Gundars Simanovičs skaidro, ka inspektors telefona zvanā parka saimniekus informējis par iespēju trušu ķeršanā piesaistīt kādu no patversmēm ar profesionālo slazdu ekipējumu. Īpašnieki šo piedāvājumu ņēmuši vērā un solījuši, ka, ja pašiem trušus noķert neizdodies, pieaicinās papildspēkus.

Kādas iespējas trušiem izdzīvot ziemā brīvā dabā jautājām Inesei Salmiņai, biedrības “Latvijas Šķirnes trušu audzētāju asociācija” valdes loceklei, kura norādīja, ka trušiem, kuri ir mājdzīvnieki, izredzes esot gaužām bēdīgas.

Inese Salmiņa
biedrības “Latvijas Šķirnes trušu audzētāju asociācija” valdes locekle

“Viņš ir pieradis, ka viņam cilvēks nes barību, viņš ir paēdis, viņam ir māja, kur paslēpties. Barības bāze, kamēr nav uzkritis sniegs, tur noteikti ir kaut kāda varbūt zālīte palikusi, to viņš tur nograuzīs, nu, pēc tam tā izdzīvošana ir tāda, kā ir. Ja viņi tur iziet ārā no tā aploka, ja viņi var izlīst kaut kur, tad ir garām klaiņojošie suņi. Un tagad jau pilsētā arī ir lapsas un vēl nezin kādi dzīvnieki. Trusis nav meža dzīvnieks.”

Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvis apgalvo, ka šobrīd uzsākt administratīvo lietvedību pret trušu saimniekiem pamata neesot, jo tiekot darīts viss, lai dzīvniekus noķertu un nogādātu drošībā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm